No 1. aprīļa Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra vairs neslēgs līgumus par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar 13 lauku slimnīcām Aknīstē, Aucē, Ādažos, Dagdā, Ērgļos, Kārsavā, Olainē, Saulkrastos, Slokā, Varakļānos, Viesītē, Viļakā un Viļānos. Pārāk nopietni, lai būtu 1. aprīļa joks. Tas nozīmē, ka slimnīcu šajās apdzīvotajās vietās vairs nebūs, darbu zaudēs 15 — 20 medicīnas darbinieku katrā slimnīcā, lauku ļaudīm pēc medicīniskās palīdzības būs jādodas uz lielajām pilsētām.
Ir gadījies izmantot šādu lauku slimnīciņu pakalpojumus. Tajās nav modernāko iekārtu, bet ir kas cits — cilvēciska un iejūtīga attieksme, bez kuras pat dārgākās zāles nespēj palīdzēt. Tuvinieki no netālajiem pagastiem var atbraukt ciemos, un arī tas ir viens no faktoriem, kas palīdz izārstēties.
Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis uzrakstījis atklātu vēstuli trijiem saviem kolēģiem — Latvijas pašiem galvenākajiem ārstiem: Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un veselības ministram Ivaram Eglītim. Apiņaprāt, atņemt finansējumu lauku slimnīcām — tā ir tuvredzīga rīcība. Slēgt slimnīcas var valsts uzplaukuma, nevis krīzes laikā, kad iedzīvotājiem jau tā grūti un nav pa kabatai nokļūt lielākos centros. Un nevar taču salīdzināt Pierīgas iedzīvotāju iespējas ar Latgali, bet vairāk kā puse šo “norakto” slimnīcu ir tieši Latgalē un Sēlijā.
Jā, valsts ietaupīs divus miljonus latu, bet tie ir tikai 0,3 procenti no veselības aprūpes gada budžeta. Apiņa kungs to nosauc par “īslaicīgu ekonomiju ar ilglaicīgām un neatgriezeniskām sekām”. Loģisks ir Ārstu biedrības prezidenta priekšlikums dižārstu kungiem: ja valsts par diviem latiem var nopirkt bankrotējušu banku, tad valstij arī jādod iespēja par diviem latiem privatizēt tās bankrotējušās struktūras, ko tā vairs nespēj uzturēt. Lai šo slimnīcu darbinieki privatizē mazās slimnīcas, un tas gan veicinās uzņēmējdarbību, gan saglabās ēkas un nepieļaus izvazāt aparatūru. Ilgus gadus šajās slimnīciņās strādājot, šie cilvēki to ir nopelnījuši. Vienīgā atšķirība no valsts nopirktās bankas — uz valsts investīcijām no kredītos saņemtās naudas šajās slimnīcās nav ko cerēt…
Veselības ministrs Ivars Eglītis gan taisnojas, ka nosauktās slimnīcas neslēgs un tajās varēs saņemt ambulatoro un primāro veselības aprūpi, izmantot diagnostikas aparatūru. Tā kā slimnīcas piederēs pašvaldībām, tās arī varēs lemt, ko ar slimnīcām darīt — apsaimniekot pašām vai nodot privatizācijai. Diemžēl nav garantijas, ka novada vadība neierīko bijušajā slimnīcā viesnīcu, izklaides vietu vai nepārdod to kādam “biezajam”, jo novadam naudu taču vajadzēs vienmēr.
