Vācijā katru gadu notiek konkurss, kurā nosaka pēc būtības visabsurdāko jaunvārdu. 2008. gadā šo titulu ir izcīnījis izteiciens „trūkumcietējas bankas” – notleidende Banken. Radio stacija „Deutsche Welle” ziņo, ka minēto vārdkopu par odiozāko ir atzinusi žūrija, kurā ir pārstāvēti sabiedrībā pazīstami filologi. Savu izvēli viņi pamato ar faktu, ka šajā izteicienā savas vietas apzināti ir mainījuši pasaules finanšu krīzes cēloņi un sekas.
„Laikā, kad vislielākie cietēji no finanšu krīzes ir vienkāršie nodokļu maksātāji, bet pasaulē par ekonomiski spēcīgākajām uzskatītās valstis cīnās par eksistenci, galvenā upura lomā ir nostādītas bankas, kuru bezatbildīgā finanšu politika tieši ir izraisījusi pašreizējo krīzi,” – tā uzskata vācu filologs Horsts Dīters Šlossers.
Otrajā vietā visabsurdāko jaunvārdu sarakstā ierindojusies „pensionāru demokrātija” – Rentnerdemokratie.
Tieši ar šādu nievājošu izteicienu pagājušā gada aprīlī klajā nāca toreizējais Vācijas federālais prezidents Romāns Hercogs, komentējot valdības lēmumu negaidīti un iepriekš neplānoti palielināt pensijas. Intervijā laikrakstam „Bild” 74 gadus vecais politiķis paziņoja: „Veco ļaužu īpatsvars pieaug ar katru gadu, un politiskās partijas mēģina viņiem izdabāt par katru cenu. Ja šādā garā politiku veidos arī turpmāk, tad vecie cilvēki vienā brīdī sēdēs jauniešiem kaklā.”
Vēl vienu politiski-lingvistisku strīdu ir izraisījusi Vācijā populārā spēle Pennergame, kurā reģistrēto dalībnieku skaits pārsniedz jau veselu miljonu.
Pennergame, ko latviešu valodā varētu tulkot kā „Klaidoņu (krievu val. – bomžu) spēle”, ir izpelnījusies ļoti asu baznīcas un sociālo dienestu kritiku un pat aicinājumus to aizliegt.
Klaidoņiem adresētās bezmaksas avīzes „Hinz und Kunzt” galvenais redaktors Birgits Millers izteicies, ka spēles autori tajā ir iekļāvuši visas negatīvās klišejas un aizspriedumus, kādi vien sabiedrībā pastāv attiecībā uz cilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes un darba.
Spēlē „Pennergame” var piedalīties, iemaksājot 10 eiro. To iesākot, katrs dalībnieks sākotnēji kļūst par Hamburgas bezpajumtnieku, neprot ne rakstīt ne lasīt. Spēles instrukcijā ir norādīts, ka pirmais nosacījums, lai tiktu pie naudas, ir rakstītprasmes apgūšana, kas jāapliecina, izveidojot plakātu, lai pievērstu sev apkārtējo uzmanību.
Spēles popularitāti „Hinz und Kunzt” galvenais redaktors skaidro ar faktu, ka bezpajumtnieku pasaule savā ziņā ir haotiska subkultūra, kurā nedarbojas tradicionālajā sabiedrībā pieņemtie likumi vai arī tie ļoti atšķiras no ierastajā sociālajā vidē pastāvošās kārtības. Un tieši tādēļ šo spēli tik ļoti ir iecienījuši jaunieši.
