Ironeska
Es ”lepojos” ar Latviju, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā:
— domā tikai par bērniem, jo ģimenes valsts pabalsts spēj nodrošināt pārtiku tikai bērnam, pašām māmiņām nekas nav vajadzīgs;
— domā par pensionāriem un ceļ sociālās mājas, jo, visu mūžu nostrādājot valsts labā, pensionāri nav spējīgi samaksāt par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem;
— skolotāji, lai uzturētu ģimeni, ir spiesti strādāt divas un vairāk slodzes;
— mediķi bez papildu ienākumiem līdz nākamajai algai būtu spiesti badoties;
— sekmīgi tiek realizēta bezmaksas izglītības programma, un, gatavojot bērnu 1. septembrim, šajā programmā jāiegulda apmēram 70 latu;
— ir fantastiski zems birokrātijas līmenis, un iegūt kādu pašam piederošu dokumentu vai izziņu ir tīrais nieks;
— ministra amatu var ieņemt attiecīgajā sfērā pilnīgi nekompetents cilvēks, un, zaudējot ministra posteni, šis bijušais ministrs turpina darboties valdībā, bet speciālists viņš, izrādās, ir jau citā nozarē.
Šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo ik uz soļa šajā valstī ir sagaidāms pārsteigums. Kur gan citur var tik brīvi elpot kā Latvijā!
Bet es tiešām lepojos ar Latvijas vidusšķiras ļaudīm, zemniekiem, kuri, neskatoties uz visu iepriekš nosaukto, jebkurā brīdī būtu gatavi atkal doties uz barikādēm. Protams, arī es.
