Varētu izlaist cauri datortomogrāfam, tad beidzot atrastu, kas kaiš, kas nav kārtībā — lai arī ļoti gribētos tam noticēt, tā tomēr nenotiek. Vispirms jau dators viens pats bez kompetenta ārsta nav nekas, turklāt “sašķērēt” visu organismu nav lietderīgi un nekaitīgi.
“Ir jābūt noteiktām indikācijām, jāzina, ko no konkrēta izmeklējuma grib sagaidīt. Radiologam patīk konkrēti jautājumi,” skaidro radioloģe Inga Vigule, kura strādā gan ar ultrasonogrāfu, gan datortomogrāfu un magnētisko rezonansi. Un ir ar mieru pastāstīt, kas šīm trim lietām kopīgs, kas — atšķirīgs. Datortomogrāfs tāds moderns rentgenaparāts vien ir, toties nekāda sakara ar rentgeniem nav magnētiskajai rezonansei (MR) un ultrasonogrāfijai — izmeklēšanai ar ultraskaņu.
Ideja viena, iespējas dažādas
1895. gada rudenī Vilhelms Rentgens ieraudzīja savas rokas kaulus, kuru attēls projicējās uz ekrāna, kad rokai cauri laida “neredzamos starus”. 1901. gadā vācu fiziķis saņēma Nobela prēmiju fizikā par atklātajiem stariem, kuri tika nosaukti viņa vārdā.
Dažus gadu desmitus vēlāk rentgenaparāts tika papildināts ar tomogrāfiskām iespējām — tehnoloģiju, kas ļauj radiologam aplūkot izmeklējamo orgānu dažādās projekcijās — un, sākot no 70. gadiem, radioloģijas iespējas strauji paplašinājās. Atšķirībā no parastā rentgena tomogrāfiskais dod iespēju veidot telpisku izmeklējamā objekta attēlu ar milzīgu apjomu diagnostikai derīgas informācijas.
“Pat izdarot lielu skaitu šķērsgriezumu uzņēmumu, starojums ir mazāks nekā “vecajam” rentgenam. Datortomogrāfa galvenā priekšrocība ir izmeklējuma ātrums, kas svarīgs traumām, akūtiem gadījumiem, un plašās iespējas. Izmeklējumā detalizēti redzami ne tikai kauli, bet arī iekšējie orgāni,” uzsver
I. Vigule.
Muguras sāpes radioloģe nosauc par “dienišķo maizi”, jo teju katram otrajam tās agri vai vēlu uzrodas. “Ārsts strādā, liekot bildi kopā un izvērtējot visu. Izmeklējot mugurkaulāja daļu, var redzēt arī, piemēram, blakus patoloģiju.”
Procedūras būtiski atšķiras
Datortomogrāfijas procedūra prasa dažas minūtes. MR — no pusstundas līdz stundai.
Tā ir krietni trokšņaināka, dažādu apsvērumu dēļ iespējama šaurākam pacientu lokam, svarīgi ir gulēt maksimāli mierīgi. Izmeklējumu laikā cilvēks paliek viens pats, drošībai un saziņai ir signālpoga. Ja troksnis liekas pārmēru traucējošs, var izmantot speciālus ausu aizbāžņus. Ar rentgenstariem šai metodei nav nekāda sakara — tautas valodā runājot, tiek radīts elektromagnētiskais lauks un mērītas ūdeņraža molekulu svārstības. “Jāizģērbjas daudz nopietnāk nekā uz datortomogrāfu,” komentē radiologa asistente Ilze Vītiņa. MR nevar veikt, ja cilvēkam ir kardiostimulators, metāla protēzes vai, piemēram, kauls sastiprināts ar skrūvi.
MR izmanto lielākoties neiroloģiskiem pacientiem, tikai ar šo metodi var pārliecināties par perēkļveida pārmaiņām muguras smadzenēs, kas raksturīgas izkaisītajai sklerozei. Noderīga šī metode ir traumatologiem ortopēdiem. “Pat datortomogrāfs nesniedz tik pilnīgu ainu gan par kauliem, gan skrimšļiem un muskuļiem,” vērtē I. Vigule. Vēl viena joma ir ginekoloģija, žultsceļu un mazā iegurņa saslimšanas.
Izlīdz
sadarbība
Datortomogrāfs vairs nav ekstra, bet gan nepieciešamība — pērn vērtēja veselības ministrs Ivars Eglītis. Valsts un privātā sektora partnerība, jauni sadarbības varianti ir viens no risinājumiem veselības aprūpes nozares dramatiskajā situācijā.
“Mums Liepājā ir datortomogrāfija un magnētiskā rezonanse, Valmierā ir tikai magnēts, Gulbenē — tikai datortomogrāfs. Ir līgums ar valsti, pieņemam pacientus ar ģimenes ārsta nosūtījumu,” stāsta SIA “Vizuālā diagnostika” vadītāja Evija Mirzojana. Īrējot telpas ārstniecības iestādē, ieguvēji ir gan ārsti diagnosti un slimnīca, kura naudu var izmantot citas aparatūras iegādei, gan pacienti.
Vēl viens svarīgs aspekts laikā, kad trūkst speciālistu, ja arī ir aparatūra, — attēli ir digitālā formātā, kas nozīmē augstu kvalitāti, modernas datu saglabāšanas un pārraides iespējas, turklāt kopiju skaits neietekmē pamatattēla kvalitāti. “Pa vadiem” tos iespējams nosūtīt konsultācijai, lai kur arī ārsts būtu, ja vien viņam ir interneta piekļuve.
Modernāko metodi — pozitronu emisijas tomogrāfiju (PET) — Latvijā vēl neizmanto. “Mūsu pacientiem ir iespējas doties uz Tallinu, iepriekš tikai jāvienojas, bet iespējams arī valsts finansējums,” stāsta Latvijas Onkoloģijas centra Staru terapijas bloka vadītāja vietniece Inga Vēvere. PET lielākoties izmanto onkoloģijā agrīnai vēža diagnostikai, kā arī kardioloģijā un neiroloģijā.
Cilvēka ķermenī esošas vielas, piemēram, glikoze, tiek iezīmētas ar pozitronu emiteriem un injicētas pacientam, skaneris reģistrē šo vielu pārvietošanos un uzkrāšanos ķermenī, iesaistīšanos metabolismā. Dators pārveido emitētos signālus redzamā attēlā.
Uzziņa.
Visas modernās tomogrāfijas iekārtas ir datortomogrāfi, kas nodrošina izmeklējuma laikā iegūto datu matemātisku apstrādi. Vēsturiski pirmais bija rentgendatortomogrāfs, tāpēc tagad ar terminu “datortomogrāfs” parasti saprot rentgendatortomogrāfiju.
Attīstot magnētiskās rezonanses tehnoloģiju, kopš 1983. gada ir iegūta iespēja iegūt pilnu ķermeņa attēlu. Paralēli ir attīstījusies diagnostika, kas balstīta uz ultraskaņas izmantošanu un pozitronu emisiju. Medicīnā šīs metodes tiek izmantotas kombinējot.
(No žurnāla “Sakaru pasaule”, 2003. gads, 2(30))
