Tieši pirms Ziemassvētkiem premjers bija sasaucis īpašu slepenu sanāksmi, lai informētu – valsts vairs nevar atļauties tērēt naudu telpu īrei, ja valstij pašai pieder lielas nekustamo īpašumu platības, ziņo telekompānijas TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Reģionālās attīstības aģentūra gluži tāpat kā mātesorganizācija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) telpas īrē. Taču ja ministrija izvēlējusies telpas Lāčplēša ielā, tad aģentūra – vēstniecību rajonā, pašā Elizabetes ielas sākumā, virs Mārtiņa Rītiņa restorāna “Vincents”.
Kā noskaidroja “Nekā personīga”, īrētos mitekļos mīt vienīgi Repšes laikā izveidotās iestādes – RAPLM un īpašo uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās. Pārējās ministrijas atrodas valstij piederošās telpās, kuras bieži vien tām ir pa lielu. Tieslietu ministrija sev piederošajās telpās Raiņa bulvārī 15 izmitinājusi Informācijas un analīzes dienestu, “Čilli picu” un kafejnīcu “Melnā kaķa vēstniecība”. Savukārt Ainara Šlesera (LPP/LC) pārvaldītajā Satiksmes ministrijā atradusies vieta uzņēmuma “Linstow warner” birojam.
Apvienojot ministrijas, politiķi sola samazināt valsts iestādēs strādājošo skaitu. Samazinot darbinieku skaitu, atbrīvosies telpas. Un tukšajās ministriju telpās, visdrīzāk būs jāatrod kāda vieta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts kontroles darbiniekiem, par kuru izmitināšanu valsts šobrīd izīrētājiem maksā miljoniem latu gadā. Telpas īrē arī vairākas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienības, kā arī, piemēram, Veselības inspekcija.
“Ņemot vērā to, ka samazināsies strādājošo skaits, samazināsies ministrijām nepieciešamais telpu apjoms, būtu tikai loģiski, ja visas tās institūcijas, kas šobrīd īrē īpašumus no privātajiem, pārietu strādāt uz telpām, kas pieder valstij, lai šo darbu varētu nodrošināt ar mazākiem izdevumiem,” raidījumam sacīja premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis.
Nekustamo īpašumu apsaimniekotāji šo premjera ieceri atbalstīja. Tomēr premjers ierosināja spert soli tālāk – visas valsts īpašumu apsaimniekotājiestādes apvienot vienā, centralizētā.
Lauku atbalsta dienests, Valsts augu aisardzības centrs, Ciltsdarba valsts inspekcija, Lauku attīstības fonds, Lauksaimniecības datu centrs, Valsts augļkopības institūts, Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Augu aizsardzības un pētniecības centrs, Latvijas piensaimnieku laboratorija. Treknajos gados Zemkopības ministrijas paspārnē bija izveidojušās tik daudz institūcijas, ka tām bija nepieciešami daudzi nekustamie īpašumi. Lai to visu apsaimniekotu, izveidoja vēl vienu institūciju – Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, ko pārvaldīt uzticēja bijušajam zemkopības ministram Robertam Dilbam.
Līdzīgi treknajos gados rīkojās arī citas ministrijas. Armijas noliktavas, poligonus, lidostas un tanku novietnes tagad apsaimnieko Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra. Par policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu mantu atbild Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra, Labklājības ministrijas nekustamos īpašumus pārvalda valsts SIA “Šampētera nams”, Tieslietu ministrijas un tiesu ēkas – Tiesu namu valsts aģentūra, bet Satiksmes ministrijas apcirkņus – speciāli izveidota valsts SIA “Namzinis”. Pārējās ministrijas savu ēku pārvaldību veic pašas vai to uzticējušas Finanšu ministrijas paspārnē esošajai Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai.
Pats Dilba vērtē, ka Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi ir 45 miljonus vērti. Tā saucamais “skābbarības tornis” gan ir tikai aisberga redzamā daļa, tādēļ nevienam citam to visu apsaimniekot dot nevarot.
Par šo īpašumu apsaimniekošanu Dilba kā uzņēmuma Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi vadītājs saņem 2000 latus mēnesī, tikpat, cik Godmanis. Arī citu ministriju namu pārvaldnieki saņem, sākot no 1000 latiem līdz 5500 latiem mēnesī, taču aģentūrās vēl strādā vikne citu darbinieku.
Iespējams tieši lielās īpašumu pārvaldnieku izmaksas likušas Godmanim rosināt visus šos īpašumus apvienot vienā. Tieši šādu ideju slepenā sanāksmē 23.decembrī iestāžu pārvaldniekiem izteica premjers. Tomēr beigās iestāžu vadītāji ar Godmani nonākuši pie kompromisa – valsts īpašumus pārvaldīs četras iestādes, vēl precizēs, kādas.
“Nekā personīga” noskaidroja, ka Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume nolēmis likvidēt Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru, mantas apsaimniekošanu uzticot katrai attiecīgajai institūcijai.
