Krievijas un Ukrainas strīds par gāzes cenām un parādiem ietekmējis arī Eiropas valstis, tām gāzes piegādes samazinājušās vairāk nekā uz pusi. Eiropas Savienība šādu situāciju sauc par pilnīgu nepieņemamu.
Putins runā radikāli
Krievijas gāzes piegādes Eiropas Savienībai un Turcijai trešdien veidoja aptuveni 200 miljonu kubikmetru, salīdzinot ar paredzētajiem 430 miljoniem kubikmetru.
Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” 1. janvāra rītā pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai, pēc tam asos izteikumos apsūdzēja Ukrainu Eiropai paredzētās Krievijas gāzes “zagšanā”, savukārt Kijeva gāzes trūkumā vainoja Maskavu.
Krievijas premjers Vladimirs Putins aicinājis “Gazprom” pilnībā pārtraukt gāzes piegādes Ukrainai.
Līdz trešdienas rītam Ungārijai, Maķedonijai, Bosnijai un Hercegovinai, Čehijai un Rumānijai pilnībā pārtrūkusi gāzes piegāde. Čehijas gāzes importa kompānija “RWE Transgas” izmantoja valsts gāzes rezerves un palielināja gāzes piegādes, izmantojot alternatīvus piegādes ceļus, galvenokārt no Norvēģijas, kuras gāzes eksports trešdien sasniedzis rekordaugstu līmeni.
Apelē pie “Nord
Stream”
Eiropai Krievijas gāze ir vajadzīga, ja vien tā drastiski nemainīs savu enerģētisko stratēģiju — komentē raidsabiedrība BBC. Krievijai savukārt nepieciešams, lai Eiropa būtu ieinteresēta Krievijas gāzes pirkšanā.
Turpinās strīds arī par to, kāda cena par gāzi Ukrainai būtu jāmaksā šogad. “Gazprom” vēlas, lai Ukraina maksā 418 dolāru par tūkstoš kubikmetriem gāzes. Tas vairāk nekā divkārt pārsniedz summu, kuru ir gatava maksāt Kijeva.
V. Putins uzskata, ka gāzes strīds palielinās Eiropas valstu atbalstu gāzesvada projekta “Nord Stream” īstenošanai. “Mūsu Eiropas partneri šobrīd saprot, ka šis projekts ir vajadzīgs un ka to nepieciešams īstenot nekavējoties,” tiekoties ar bijušo Vācijas kancleru un “Nord Stream” akcionāru kompāniju komitejas priekšsēdētāju Gerhardu Šrēderu, teica V. Putins. Savukārt G. Šrēders prognozē, ka “Nord Stream” varētu tikt atklāts 2011. gada oktobrī.
“Nord Stream” būvniecības projektu īsteno “Gazprom” kopā ar Vācijas enerģētikas kompānijām “BASF” un “E. ON”, kā arī Nīderlandes enerģētikas kompāniju
“N. V. Nederlandse Gasunie”.
Uzziņa
Eiropas atkarība no Krievijas gāzes
Simtprocentīga atkarība no Krievijas: Latvija, Slovākija, Somija, Igaunija.
Vairāk nekā 80 procentu atkarība: Bulgārija, Lietuva, Čehija.
Vairāk nekā 60 procentu atkarība: Grieķija, Austrija, Ungārija.
Avots — Eiropas Padome
