Žēl, ka Jaunā gada sagaidīšanu neatkārto. Tad es atkārtojumā varētu televīzijā kārtīgi noklausīties Godmaņa un Zatlera runu.
Televizors jau mums bija ieslēgts, bet vai tad es varēju iedziļināties valstsvīru teiktajā? Izabella ar Rozāliju vārījās kā putraskatli. Skaļā balsī apsprieda Zatlera frizūru, Godmaņa kaklasaiti, bet, kad viņš savā runā pieminēja pingvīnus, nosauca viņu pašu par pingvīnu un sāka runāt par putnkopību. Domājat, es viņas varēju apklusināt? Ķērca kā vārnas, ka viņas nav tik naivas, lai klausītos Jaungada pasaciņas. Bet, kad sākās salūts, tad gan pieplaka pie loga kā mazi bērni un priecājās par skaistajām uguntiņām. Atradušas, par ko līksmot — par zemē nomestu naudu! Tā nu es lāgā nemaz nezinu, kā tad īsti mums nākamgad jādzīvo. Būs laikam jānopērk kāda avīze, kur svētku uzruna publicēta.
