Ir atmiņu un pārdomu laiks. Liekas, cilvēki šajā laikā kļūst labsirdīgāki un iejūtīgāki, nodarbojas ar labdarību, ziedo. Ļoti žēl, ka blakus labajiem ir cilvēki ar naidā saēstu dvēseli.
25. decembrī no Aizkraukles autobusu stacijas ar autobusu pulksten 12.30 braucu uz dzelzceļa staciju. Autobusā cilvēku nebija daudz. Pie dzelzceļa stacijas cilvēki mierīgi kāpa ārā, arī es. Taču šoferim sagribējās nežēlīgi pajokot. Viņš strauji aizcirta autobusa durvis. Man somā bija Ziemassvētku dāvanas un trīslitru burka ar plūmju kompotu. Burka saplīsa, un es apstulbusi izkāpu ārā. Burka bija stingri iesaiņota, un to, ka tā saplīsusi, pamanīju, iekāpjot vilcienā. Sula iztecēja, saslapinot visas dāvanas un tajā skaitā baltu adītu brokāta kleitu. Ņēmu visu ārā, slaucīju sulu no dāvanām un tīrīju vagonu. Svētku noskaņojums un dāvanas bija sabojātas.
Ziemassvētkos cilvēki kaut ko lūdz, un arī es lūdzu: ”Beidziet meklēt katru izdevīgu brīdi, lai varētu otram kaitēt. Tā jūs pazemojat paši sevi.”
