Ceturtdien Izraēla joprojām koncentrēja tankus un karaspēku ap Gazas joslu, bet valdība turējās pretī starptautiskajiem aicinājumiem noslēgt pamieru ar islāmistu kustību “Hamas”, kas kontrolē Gazas joslu.
“Izraēla principā neatsakās no pamiera, taču tam jāgarantē raķešu uzbrukumu izbeigšana,” aģentūrai AFP teica Izraēlas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jigals Palmors.
“Ja plānā būs paredzēti visi šie noteikumi, Izraēla to nopietni izskatīs,” viņš piebilda.
Iepriekšējā dienā Izraēlas drošības kabinets noraidīja starptautiskos pamiera priekšlikumus, norādot, ka vēl nav pienācis laiks pamieram šajā ofensīvā pret Gazas joslu.
Vairākas lielvalstis, ANO un citas starptautiskās organizācijas aicinājušas izbeigt sešas dienas ilgstošo konfliktu, kurā Gazā nogalināti 400 palestīniešu un četri cilvēki Izraēlā.
Izraēlas ārlietu ministre Cipi Livni ceturtdien uzturējās Parīzē un risināja sarunas ar Francijas līderiem, kuri atkārto Eiropas Savienības prasības panākt pamieru. Diplomātiskais Tuvo Austrumu kvartets – Krievija, ES, ASV un ANO – arī aicina izbeigt karadarbību.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pirmdien sāk braucienu pa Tuvo Austrumu valstīm.
Izraēla sāka gaisa triecienus sestdien, atbildot uz pastāvīgo raķešu uguni no Gazas joslas pēc trauslā sešu mēnešu pamiera sabrukuma.
“Izraēla beidzot sāka ofensīvu, jo situācija bija kļuvusi neciešama valsts dienvidu reģionu iedzīvotājiem, un šīs ofensīva ilgs tikmēr, kamēr netiks garantēta viņu drošība,” aģentūrai AFP teica Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Izraēla noraidīja Francijas ārlietu ministra Bernāra Kušnē priekšlikumu noslēgt provizorisku pamieru, lai dotu iespēju ievest Gazas joslā humāno palīdzību un izvest ievainotos.
Izraēlas ārlietu ministre norādīja, ka situācija Gazā nav “šausmīga”, jo pēdējās piecās dienās Izraēla ir atļāvusi šķērsot Gazas joslas robežu aptuveni 100 kravas automašīnām ar humāno palīdzību.
