Ir teiciens: “Labs darbiņš, kas padarīts”. Droši vien tā domā arī tie 56 Saeimas deputāti, kuri pēc vairāk nekā astoņu stundu debatēm nobalsoja par novadu karti. Ja neiebildīs Valsts prezidents un Satversmes tiesa, Latvijas administratīvi teritoriālo sadalīšanu var uzskatīt par pabeigtu. Tad no nākamā gada 1. jūnija Latvijā būs 109 novadi un deviņas republikas pilsētas.
Taču tas nenozīmē, ka rimsies kaislības. Tās bijušas 15 gadu, kopš šī ideja radās Šķēles valdīšanas laikā. Nu Latvija sašķēlēta, māc vien šaubas, vai tas tiešām darīts tautas labā. Jaunā likuma dēļ pamatīgi sašķobījušās divu lielāko koalīcijas partneru — Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības — attiecības. To viedokļi bija atšķirīgi, vienīgi Gundars Daudze no “zaļajiem” balsoja par reformu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns solīja izmaksāt 200 tūkstošu latu tikai tām pašvaldībām, kas apvienojas brīvprātīgi, pārējās nedabūs nekā. Bet katrā pašvaldībā taču dzīvo cilvēki.
Teritoriālā reforma iznīcinās mazos pagastus. Kas tajos notiks pēc dažiem gadiem? Sāks ar skolām. Naudu dalīs novadu centros, kurš tad domās par mazajām skolām, ja novadā tādas ir divas, trīs? Jaunā novadu karte ir varas centralizācijas piemērs. Turpmāk mazo pašvaldību iedzīvotājiem nebūs iespēju ietekmēt savas pašvaldības attīstību. Abu līmeņu vara (gan valstī, gan pašvaldībās) būs lielo partiju un naudasmaisu rokās.
Pirms pāris dienām paziņa pastāstīja par kādu neparastu tikšanos. Viņa ir pārdevēja Rīgā. Pienācis kāds vīrs un jautājis, kur te ir trako nams? Pēc visa tā, ko ieraudzījis Latvijā, viņam šī šķiet vājprātīgo valsts. Runātājs latviešu valodā atklājis, ka viņš esot žurnālists no Amerikas, līdz šim par Latviju gatavojis ļoti pozitīvus rakstus, bet tagad viesojoties esot šokā. Nesen, kad Berlīnē bijis ekoloģiski audzētās produkcijas izstādē, nobrīnījies: lietuviešiem bijis garš galds ar produktiem, bet latviešiem — tikai dzērvenes cukurā. Latvijā tikko apmeklējis frīkbaiku (jocīgo velosipēdu) izstādi. “Kā var tik daudz laika un enerģijas tērēt absolūti nevajadzīgu lietu gatavošanai?” amerikānis bijis neizpratnē.
Manuprāt, novadu reforma ir kaut kas līdzīgs frīkbaikam. It kā jauna lieta, bet pilnīgi nevajadzīga.