Es tā priecājos, ka tagad valstī ir krīze, tādēļ daudz var ietaupīt dāvanām. Tagad man neviens nevarēs pārmest, ka esmu skopa — krīzes laikā krīzes dāvanas.
Vienu dienu svētkos esam paredzējuši braukt pie Rīgas radiem. Viņiem ir kamīns, tāpēc domāju, ka labākā dāvana būs klēpis malkas. Ietīsim folijā un apsiesim sarkanu lenti — nu kur vēl labāku dāvanu! Galvenais, sacerēt skaistu runu! To esmu sapratusi no mūsu politiķiem. Es runāšu par siltumu un radu draudzību, ko simbolizēs šis malkas klēpis. Pie spoguļa runu jau izmēģināju. Tik emocionāli iznāca, ka beigās pat apraudājos.
Esam paredzējuši braucienu arī pie Indriķa māsīcas. Tā kā viņa divreiz dienā mazgājas dušā, dāvināsim viņai aromātu buķeti — lielu ziepju kluci, kuru esmu sakausējusi no izlietoto ziepju atlikumiem.
Arī apsveikumi man šogad būs īpaši. Es jau laikus sakrāju bezmaksas bukletus, kuros veikali reklamēja preces ar atlaidēm — skaistas krāsainas lietas. Attēlus salīmēšu uz balta papīra un zem tiem pierakstīšu piemērotu pantiņu, piemēram, pie sveču bildītes: ”Kaut varētu es atrast aizpērno Salaveci,/ Es palūgtu viņam atdot manu dekoratīvo sveci.” Pie zeķu attēla man ir šāds pantiņš: “Lai ir naudas pilna zeķe/ Un smuks zaķītis zem deķa!”. Saviem bagātajiem lauku radiem sūtīšu apsveikumu ar eglītes attēlu un šādām rindām: “Lai ir laime, lai ir prieks/ un zem egles piecsimtnieks!”.
