Zviedrija un Dānija piekritušas Latvijai aizdot līdz pat 500 miljoniem eiro (351,4 miljonus latu) ekonomikas stabilizēšanai, teikts otrdien izplatītajā Zviedrijas centrālās bankas “Riksbank” paziņojumā.
Paredzēts, ka Zviedrija un Dānija ar Latviju noslēgs valūtas maiņas darījumu.
“Zviedrijas un Dānijas centrālās bankas ir izlēmušas iesaistīties valūtas maiņas darījumos, kā rezultātā Latvijas Banka apmaiņā pret latiem varēs aizņemties līdz pat 500 miljoniem eiro,” teikts “Riksbank” paziņojumā.
Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) šodien žurnālistiem netieši atzina, ka šis aizdevums ir daļa no kopējā Latvijas aizņēmuma plāna. Kā motivējošs apstāklis šādam Zviedrijas un Dānijas lēmumam ir Latvijas progress sarunās ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (SVF).
Slakteris atzina, ka joprojām tiek runāts par vairākiem iespējamiem finansējumu avotiem, tomēr, kamēr nav konkrēti lēmumi no SVF, nekādi precīzāki komentāri un skaitļi netiek sniegti.
Ministrs uzsvēra, ka Latvija patlaban aktīvi strādā, lai visi “mājasdarbi” tiktu pabeigti līdz Ziemassvētkiem. Slakteris pagaidām nekonkretizēja, kad varētu tikt paziņoti konkrēti aizņēmumu apjomi un tā sniedzēji.
Zviedrijas un Dānijas centrālās bankas šodien publiskotais lēmums par gatavību slēgt ar Latvijas Banku mijmaiņas darījuma līgumu, kura ietvaros Latvijas Banka varēs aizņemties līdz 500 miljoniem eiro apmaiņā pret Latvijas latiem, ir tiešā veidā vērsts Latvijas ekonomikas stabilizācijai un turpmākajai atveseļošanai, informēja AS “Parex banka” korporatīvo komunikāciju speciālists Viktors Zaķis.
“Mēs šo atbalstu vērtējam kā ļoti pozitīvu signālu ne tikai Latvijas valstij kopumā, bet arī “Parex bankas” klientiem. Tas vēlreiz apliecina, ka situācija stabilizējas un mūsu klienti var būt droši par saviem finanšu līdzekļiem, kas ieguldīti “Parex bankā”,” norāda bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.
Kā ziņots, Saeima piektdienas rītā pēc vairāku stundu ilgām debatēm pieņēma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kurā paredzēts noteikt striktus ierobežojumus tēriņiem, kā arī nodokļu paaugstināšanu.
Programma ir noteicošā Latvijas sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu par aizņēmuma saņemšanu.
Kā galvenie izmaksu optimizēšanas un samazināšanas pasākumi, kas tiks ietverti 2009.gada budžeta grozījumos, norādīta strādājošo skaita un nominālās darba samaksas samazināšana par 15% no valsts budžeta finansētajās valsts pārvaldes institūcijās un publisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, lai atbalstītu un veicinātu algu samērīgumu visās nodarbinātības jomās, ievērojot reālās darba samaksas samazināšanos preces un pakalpojumus ražojošajos uzņēmumos.
Tāpat plānots samazināt izmaksas par valsts vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem par 25%, kā arī par vidēji 25% samazināt valsts izdevumus programmu subsīdijām, izņemot veselības aprūpes programmas, kuru finansēšanai saglabājami lielāki resursi, turklāt iecerēts uz laiku līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai iesaldēt agrāk plānotos tālākos valsts finansētā atalgojuma un sociālo izmaksu pieaugumus.
Noteikts, ka Latvijas Banka turpinās nodrošināt fiksētu lata piesaistes kursu – 0,702804 lati par vienu eiro ar kursa svārstību koridoru 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa.
