Aizkraukles novada kultūras centrā norisinājās Aizkraukles novada iedzīvotāju sabiedrības līdzdalības forums, kas pulcēja kopienu līderus, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības pārstāvjus un iedzīvotājus, lai kopīgi diskutētu par kopienu noturību, drošību un attīstības iespējām 2026. gadā.
Jāzina, ko darīt
“Mums pašvaldībā ir pārliecība, ka mūsu novadā ir aktīvi ļaudis, kas spēj sevi realizēt, veidojot biedrības. Tās ir veidotas senāk un rodas arī šodien. Šogad ir divas jaunas biedrības, dibinātas kreisajā krastā — Jaunjelgavā un Daudzesē —, un prieks par tām. Šodienas tēma ir pietiekami nopietna, jo nopietna ir reālā situācija ap mums. Un tā briest pasaulē. Esmu pārliecināts, ka viss būs labi, bet mums jābūt gataviem. Mums jācenšas būt tādiem, kādi mums ir pozitīvie piemēri. Mums ir daudz nepadarītu darbu. Sākotnēji varbūt pašvaldības tiek iesaistītas šai procesā, lai mēs gatavotos noturībai un rīcībai krīzes situācijās. Vienmēr bija runa par to, ka biedrībām, NVO ir jāiesaistās kā palīgiem, kā līdztiesīgiem dažādiem mobilizētiem speciālistiem, kuriem ir savi uzdevumi krīzes situācijās. Sākotnēji mēs to uztvērām kā vēlamu, bet nu ir laiks rīkoties vairāk, aktīvāk,” foruma atklāšanā sacīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Krīzes situācijās nav jāskatās, kurš pārstāv pašvaldību, kurš varbūt ir bruņoto spēku pārstāvis, mednieks, kurš senioru biedrības priekšsēdētājs vai biedrs. Mums arvien vairāk jāpierod pie apziņas, ka valstī ir kolektīvā aizsardzības koncepcija, kur katram ir sava loma. Bruņotajiem spēkiem sava, pašvaldībām sava, valsts institūcijām, arī kopienām un indivīdiem ir sava. Tāpēc kopā sadarbosimies, un mums ir jāzina, ko darīt.”
Sanākušos uzrunāja arī Vidusdaugavas NVO centra vadītāja Agita Pleiko no Jēkabpils: “Jūs šodien esat atnākuši un esat gatavi domāt par noturīgām un drošām kopienām, par to, kā veidot drošas kopienas Aizkraukles novadā.
Ar ko sākas droša sabiedrība? Pirmā mazā šūniņa ir droša ģimene. Ģimenēs jāpārrunā, kā padarīt drošākus mūs pašus, kā padarīt neievainojamākus. Ģimenes ir vietēja reģionāla kopiena. Kā veidot vietējās ģeogrāfiskās kopienas noturību, stiprību, kā aicināt neaktīvos iedzīvotājus pievienoties — par to ir programma “Drošas kopienas”.”
Muzikālu sveicienu foruma dalībniekiem sniedza P. Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas vijolnieku ansamblis Līgas Butānes vadībā.
Identificē kopienu noturību
Kopienu noturības ideju (sa)darbnīcu vadīja pasākuma moderatore un Zemgales NVO centra pārstāve Kristīne Kode. Foruma dalībnieki sadarbojoties meklēja risinājumus dažādiem uzdevumiem, un atbildes uz katru bija dažādas. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija paust savu viedokli, kas ir kopienu noturība. Pēc definīcijas, tā ir kopienu spēja turēties kopā, pielāgoties un turpināt dzīvot tad, kad notiek pārmaiņas. Spēja nesabrukt un nepazust. Patiesībā cilvēks arī pieaug, kad rodas kritiski brīži un kaut kas jāatrisina. Tā ir spēja pielāgoties, atrast jaunus risinājumus un virzīties uz priekšu. Cilvēku savstarpēja izpalīdzēšana, uzticēšanās un mijiedarbība kopienās. “Ja kopienā, piemēram, slēdz skolu, rodas problēmas ar satiksmi, notiek plūdi, rodas ekonomiskās grūtības, vai mēs spējam sazināties savā starpā, palīdzēt viens otram un kopā rast risinājumu? Nevis gaidīt, kad pašvaldība nāks mūs glābt vai arī pašvaldība gaida, kad NVO līderis sāks rīkoties. Ja kopā meklējam risinājumus, tad tā ir kopienas noturības spēja,” sacīja Kristīne Kode.
Kas palīdz kopienai saglabāt vienotību un funkcionēt pārmaiņu apstākļos, kad piemeklē pārmaiņas vai krīze, kādas prasmes, zināšanas, fiziski, materiāli resursi kopienā būtu jāstiprina, lai nākotnē labāk tiktu galā ar šiem izaicinājumiem? Ko par to domā foruma dalībnieki? Arī te atbildes bija dažādas, un visas pareizas. Vienota izpratne par lietām/situācijām; vienots mērķis — izdzīvošana, ko nodrošina sadarbība (līdzatbildība, patriotisms, drosme), iedzīvotāju padomes darbošanās, kopienas “čats”, ticama, pareiza informācijas aprite; izstrādāts rīcības plāns, NVO iekļaušana civilās aizsardzības plānā u. c. Tāpat bija jārod atbildes uz jautājumu: kādas prasmes vai resursi mūsu kopienā būtu jāstiprina, lai nākotnē labāk tiktu galā ar neparedzētām situācijām? Tās varētu būt medijpratība, kritiskā domāšana, informācijas apstrādes prasmes, loģiskā domāšana, aktīvo iedzīvotāju resursu apzināšana, risku analīze, rīcības plāna izstrāde un tā popularizēšana (stratēģiskais plāns krīzes situācijā kopienai), pirmās palīdzības iemaņas, emocionālā noturība, psiholoģiskās noturības prasmes, spēja sadarboties un komunicēt, nepieciešamās zināšanas, kā rīkoties neparedzamās situācijās utt.
“Kopienu noturība nav tikai par civilo aizsardzību. Noturība sākas, kad dažkārt kāda māja nodeg vai pazudis kāds iedzīvotājs. Tādās mazās lietiņās, kas, šķiet, mūs neskar, lai tiek galā ģimene, kopiena ļoti daudz var palīdzēt,” sacīja Kristīne Kode un ieteica izmantot programmas “Drošas kopienas” iespējas.
Drošas kopienas attīstības ceļš
Zemessardzes 56. bataljona plānošanas daļas virsnieks Ainārs Krušāns stāstīja par drošas kopienas attīstības ceļu. Vispirms jāapzinās, cik labi mēs esam sagatavoti. Primārais ir sakārtot savu ģimeni — ja gadījumā kas notiek, ir jāzina, kā kuram rīkoties. Kad esam apdraudēti, mūsu zināšanas un gatavība palīdzēt viens otram ir viena no mūsu svarīgākajām prasmēm.
Pats galvenais drošas kopienas attīstības ceļā, lai cilvēki būtu gatavi iesaistīties, darboties, strādāt. Nākamais nosacījums ir zināšanas. Ja mēs saprotam visus procesus, saprotam, kā darbosies bruņotie spēki, Iekšlietu ministrija, kāda būs mūsu loma, mēs jutīsimies daudz labāk, nekā klausoties ziņas. Tas nozīmē, ka zināšanas kliedē bailes. Visbeidzot ekipējums — ir vēlēšanās darboties, ir zināšanas, bet jābūt arī lietām, kas vienmēr ir gatavībā (72 stundu soma).
NVO nozīmīga loma civilajā aizsardzībā
Par iespējām un finansējumu kopienu stiprināšanai informēja Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētājs Uldis Dūmiņš. “Katru gadu mums ir kaut kādas aktuālās lietas, ko risināt, par ko domāt. Sākam pamanīt NVO lomu civilās aizsardzības jomā,” sacīja Uldis Dūmiņš.
Finansējumu biedrību, arī NVO aktivitātēm kopienu stiprināšanā šogad atvēlēs Sabiedrības integrācijas fonds, Pilsoniskās sabiedrības fonds, Zemgales NVO centrs — kopienu atbalsta “Erasmus+” programmai, Nodarbinātības valsts aģentūra — subsidētām darba vietām, ES Fondi sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, Aizkraukles novads — projektu īstenošanai.
Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne pastāstīja par katra iedzīvotāja, NVO un kopienas iespējām civilās aizsardzības stiprināšanā. Saistībā ar to novadā tiek plānoti pasākumi, kuros tiks stāstīts par 72 stundu somu un citām darbībām, lai labāk sagatavotos iespējamām krīzes situācijām, kas saistās ne tikai ar militāro darbību, bet arī komunikāciju avārijām, plūdiem un citām dabas stihijām.
“Bites” dalās pieredzē
Savā pieredzes stāstā par kopienas izveidi dalījās Bebru pagasta biedrības “Bites” pārstāves Ieva Klauža un Sarmīte Plūme.
Biedrība izveidota 2007. gadā un šajā laikā īstenojusi ap 20 projektu kopsummā par vairāk nekā 100 000 eiro. Visi projekti vērsti uz vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Pērn SIF projektā pagastā tika sarīkota aptauja, kurā piedalījās 120 respondenti. 66 % respondentu izjūt savu piederību kopienai, 88 % no viņiem ar dzīvi Bebros apmierināti, savukārt 73 % aptaujāto iedzīvotāju vēlas aktīvāk iesaistīties pagasta attīstībā un pasākumos. Tas liecina, ka ciems ir gudrs, pašpietiekams, bagātā pieredzē balstīts, un tas kopš pērnā gada ir “Viedais ciems”. “Bites” savu vārdu vairākkārt attaisnojušas, jo mierā nedzīvo ne mirkli. Šogad muižas parkā paredzēts izveidot piedzīvojumu trasi un pirmo vides objektu no studentu projektiem — “Bišu simfonija”. Muižā turpinās iekārtot kultūrtelpu velvju zālē, izmantojot Mājas kafejnīcu dienā iegūtos ziedojumus. Ar Aizkraukles novada domes atbalstu tiks izveidotas jaunas notekcaurules un ārdurvis, kā arī iesniegts projekts Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei par tehniskā projekta izstrādi muižas vestibilam un āra terasei. Savukārt kopienā 13. jūnijā sadarbībā ar Aizkraukles novada Kultūras pārvaldi pirmo reizi notiks dziedāšanas svētki, veltīti kordiriģentam Teodoram Kalniņam, kuram bijusi saikne ar Bebru pagastu.
Foruma noslēgumā tika sveiktas aktīvākās Aizkraukles novada nevalstiskās organizācijas. Tāpat atzinīgi vārdi tika teikti tām biedrībām, kuras izveidotas nesen: “Vīgantes senstāstiem” Staburagā, “Zelta gailenēm” Daudzesē un “Ritma dzirkstij” Jaunjelgavā.
