Jubilāres dzimtā puse ir netālu — Ogres novada Birzgalē, kaimiņos Jaunjelgavai. Kā gan jubilāre nokļuva Skrīveros? “Daugavu pārpeldēju,” viņa smej. Bet, ja nopietni, uz šejieni tika norīkota strādāt, un Skrīveru Pārtikas kombināts bija pirmā darbavieta. Skrīveri bija arī tuvāk mājām, un 1980. gada 2. aprīlis bija pirmā darbadiena. “Diploms bija iedots, bet dzīves pieredze švaka, domāju, visu māku! Kombinātā lika saprast, ka dzīvē viss ir citādāk. Zināšanas jau bija, bet pagalms — pilns ar gurķiem un ogām, dienu un nakti jāstrādā! Traki bija! Sākumā nemaz tik viegli negāja. Ar tagadējo prātu es kaut ko darītu citādāk, bet toreiz — esmu jaunais speciālists, man jūra līdz ceļiem! Mūsu, bulduriešu, kombinātā bija daudz. Toreiz kombināta direktore bija Vēsma Gaņģe, un viņa mūs saprata. Kad vajadzēja limonādi pildīt, bija prieks. It kā smagi, grūti, uz kājām, gumijas zābakos, visur ūdeņi, lēkāšana — kamēr pudeli piepilda un aizkorķē, vesels bugi-vugi sanāk. Savukārt, kad pārcēla uz konservu cehu par meistari, bija grūtāk — materiālā atbildība, darbs ar cilvēkiem. Brigādes jānoorganizē, jo gurķi, ogas nevar ilgi stāvēt, vasaras sezonā bija divas maiņas,” stāsta jubilāre. “Man vislabāk patika gurķu laiks jaukās smaržas dēļ. Ražojām visu. Pavasarī sākām ar bērzu sulu.”
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
