Sunākstes pagastā noslēdzies projekts “Gaismai piederīgs”. Tas nozīmē, ka nu ir zināms, kurš ekslibris kalpos par Sunākstes identitātes jeb atpazīstamības zīmi.
Jau rakstījām, ka Sunākstes pagasta svētku laikā, kas norisinājās augusta beigās, svinīgi tika atklāta ekslibris izstāde “Gaismai piederīgs”. Tā veidota ar Sēlijas kultūras programmas 2025 atbalstu. Projekta mērķis ir izcelt un atspoguļot Sunākstes kultūrvēsturiskās vērtības, tādējādi veicinot un ļaujot katram individuāli apzināties savu piederību Sunākstei. Ideja radusies pagājušajā gadā, kad tika domāts, kā vēl varētu šo mantojumu nest, rādīt, dot un būt ar to pazīstamiem un lepniem. Tā arī nonāca pie risinājuma kvalitatīvi dokumentēt pagastam nozīmīgos gaismas un vēstures objektus, izveidojot pagastam kopēju identitātes zīmi, kas ļauj to popularizēt.
Identitātes zīme darināta ekslibris formātā, kas šādiem veidojumiem ir neierasti. Projektā tos darināja lietuviešu mākslinieki Edmunds Birgela un Rita Jodīte, jēkabpilieši Daina Eglīte un Jānis Urtāns, kā arī sunākstiete Dace Kalniņa.
Izstādē katram ekslibris bija pievienots tikai numurs, nevis autora vārds un uzvārds. Tika nolemts, ka par pagasta identitātes zīmi kļūs darbs, par kuru būs visvairāk nobalsots. Balsošana noslēgusies, un par tīkamāko ekslibris nobalsojuši 170 cilvēki. 40 balsotāji simpātijas izrādījuši jēkabpilietes Dainas Eglītes ekslibris ar numuriņu 7, kurā attēlota dzērve un grāmata. Otrajā vietā arī Dainas Eglītes ekslibris, kas bija datēts ar 2. numuru, uz kura attēlota ābece ar gaili. Savukārt trešā vieta balsojumā tikusi lietuviešu mākslinieka Edmunda Birgelas ekslibris, kurā attēlots gan Sēlijai raksturīgais briedis, kā arī dabas veidojums — Sēlijas paugurvalnis.
Jaunajai Sunākstes pagasta identitātes zīmei tika izveidoti seši formāti, lai būtu plašāks pielietojums. “Mēs ceram, ka šī atpazīstamības zīme iedzīvosies sunākstiešu vidū, tiks lietota un kalpos arī nākamajām paaudzēm. Varbūt tā varētu tapt par iedvesmas avotu pagasta ģerboņa lēmējiem un radītājiem? Gandarījums arī par šo ekslibru tehniskā izpildījuma iedzīvināšanu,” teic Sunākstes saieta nama vadītāja un biedrības “Saules aka” pārstāve Vineta Lavrenoviča. Arī vietējiem ražotājiem ir iespēja identitātes zīmi izmantot uz savu ražojumu etiķetēm, tādējādi popularizējot savu pagastu. Kā sacīja Sunākstes bibliotēkas vadītāja un biedrības “Saules aka” pārstāve Ramona Ukrina: “Sunākste ir vieta, kurai ir, ar ko lepoties.”
Kāpēc grāmata un dzērve? Kā zināms, Sunākstes vārds saistīts ar apgaismību — te dzīvoja un strādāja Vecais Stenders, kas bija mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, izveidoja ābeci, “Latviešu valodas vārdnīcu”, kā arī sarakstījis citus darbus. Grāmatas formā veidota piemiņas zīme Vecajam Stenderam, kas novietota netālu no bibliotēkas. Savukārt dzērvi māksliniece Daina Eglīte, izkāpjam no mašīnas Sunākstē, izdzirdēja pirmo. Arī vietējie iedzīvotāji bieži dzird dzērvju kliedzienus. Šiem putniem ir gluži vai simboliska nozīme — ar dzērvju atlidošanu sākas pavasaris, viņu aizlidošana vēsta par rudeni un to, ka ziemai vārti vaļā. Savukārt “Saules akas” pārstāvjiem dzērve saistās ar sākotnējo ideju — putns viegls, graciozs un kustībā esošs. Tā slaidais stāvs un paceltie spārni rada sajūtu, ka tūlīt pacelsies, tiecoties augšup — pret gaismu, pret garīgo izaugsmi un brīvību.
