Tikai Vecbebros
Aijas Ungures dzimtas saknes rodamas Latgales pusē — abi vecāki dzimuši un auguši Varakļānos. Aijai šūpulis kārts toreizējā Madonas rajonā — Liezērē. “Uz Vecbebriem atnācām, kad biju vēl pavisam maza, to brīdi es neatceros,” saka jubilāre. “Man šķiet, ka Vecbebri ir mana dzimtā puse. Tie man ir ļoti mīļi. Nevaru dzīvi iedomāties citur kā tikai Vecbebros. Visur būts, bet vienmēr gribas atgriezties mājās.”
Aija uzauga kopā ar trīs gadus jaunāko māsu Dzintra. Aijas tēvs Broņislavs strādāja celtniecības darbus. “Viņš cēla kalti, taisīja svarus, darbojās ar koku. Tētis bija ļoti saimniecisks,” saka jubilāre. Mamma Matilde no 18 gadiem līdz pat pensijai strādāja par pārdevēju. Interesanti, ka pirms četriem gadiem, turklāt ap šo laiku, “Staburags” rakstīja arī par Matildes kundzi, kad viņai apritēja mūža 90. gadskārta. Nu jau Aijas vecāki uz saviem mīļajiem noraugās no mākoņa maliņas...
Rīga nevilina
Skolas gaitas Aija sāka Varakļānu vidusskolā, jo toreizējās mājas Vecbebros bija tālu no skolas, arī autobusa pieturas tuvumā nebija. Tagad šo māju gan vairs nav. “Kad gāju 1. klasītē, dzīvoju pie vecmammas. Dzimtas mājas ir joprojām, un tās es atceros ar kumelīšu smaržu un zemeņu ievārījumu. Tad vienmēr raudiens nāk,” saka Aija.
Sākot ar otro skolas gadu, jubilāre mācījās Bebru astoņgadīgajā skolā. Pēc tam devās uz Rīgu, kur apguva audējas profesiju. Kāpēc tāda izvēle? “Man ļoti patika rokdarbi. Mamma daudz adīja, bet es gribēju kaut ko citu.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
