Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvju tikšanās ar Pļaviņu iedzīvotājiem notika reizē ar pilsētas iedzīvotāju padomes vēlēšanām. Šoreiz neizdevās to ievēlēt, bet saruna izvērsās. Pirms tās domes priekšsēdētājs Leons Līdums aicināja veidot konstruktīvu sarunu, kas šoreiz tā arī bija — krietni mierīgākos toņos nekā iepriekšējos gadus.

Defektus novērsīs

Prezentējot paveiktos un plānotos darbus, Pļaviņu apvienības vadītājs Andris Ambainis kā vienu no nozīmīgākajiem minēja Daugavas ielas posma rekonstrukciju un nākamā posma no Upes līdz Robežu ielai pārbūves projekta izstrādi. Aprēķināts, ka šo darbu veikšanai nepieciešami 900 000 eiro. Pārbūvētajam posmam daudzi jau ievērojuši defektus — vairākas vietas, kur regulāri krājas ūdens. Andris Ambainis informēja, ka veikta objekta apsekošana, sastādīts defektu akts, un būvniekam tie jānovērš. Ielas posma būvdarbiem, līdzīgi kā citiem objektiem, ir piecu gadu garantija.

Projekta izstrāde veikta Atvara ielai, kas arī ir kritiskā stāvoklī. Vēl pārbūvēts ielu apgaismojums Vietalvas ciemā, kā arī paveikti citi darbi. Šogad viens no lielākajiem darbiem būs publiskās ārtelpas projekta īstenošana, Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras pilnveide un ielu apgaismojuma izbūve no Ķiršu līdz Vietalvas ielai.

Prioritāte — bērnu rotaļu laukumi

Šogad lielu vērību apvienībā pievērsīs bērnu rotaļu laukumiem, darbus sadalot kārtās. Pilnībā visus uzreiz atjaunot neizdosies, jo tam nepieciešami 60 000 eiro, šogad paredzēts ieguldīt 23 000 eiro. Jauni rotaļu laukumi paredzēti Bebrulejas ielā 4a un 4b teritorijā. Pārrunāts arī skeitparka jautājums, kas joprojām ir gaidāmo darbu sarakstā, un lielas cerības tā izveidei pašvaldība liek uz biedrībām un fondiem. Izlietojot līdzekļus skeitparkam, to nepietiktu citām vajadzībām. Līdzīgi ir arī ar atklātā peldbaseina atjaunošanu, kam paredzēta projekta pārstrāde, lai redzētu izmaksas.

Pļaviņu apvienība ir viena no pirmajām, kurā saņemts jaunais autobuss, bet veco paredzēts nodot pašvaldības sadraudzības pilsētai Ukrainā, no kuras saņemts šāds lūgums.

Jāklauvē aktīvāk

Šī brīža aktuālā tēma Pļaviņās — palu laiks. Cik izturīgs ir dambis, kuram atsevišķās vietās ir bojājumi? Pārvaldes vadītājs atzina, ka tas apsekots, sastādīts akts par bojātajām vietām, kā arī aprēķinātas izmaksas remontam. Minimālās izmaksas ir 149 000 eiro, ilgspējīgākam risinājumam līdz 30 gadiem — vismaz 224 000 eiro, bet, lai tas kalpotu līdz 50 gadiem — 1 000 911 eiro.

“Katru gadu uzņēmums “Latvenergo” speciālā fondā iemaksā naudu krastu stiprināšanai, un šos līdzekļus sadala speciāla komisija. Arī šogad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs iesniedzis tāmi par nepieciešamajiem būvdarbiem, un ir lielas cerības, ka to apstiprinās. Lielākie bojājumi dambim ir pie Daugavas ielas 50 un pretī kultūras centram, kur atrodas laipa. Pērn veikts remonts dambim un caurtekām Gostiņos, kas izmaksāja ap 18 000 eiro,” stāsta Andris Ambainis.

Gatavojoties palu laikam, Latvijas — Lietuvas pārrobežu projektā pašvaldība iegādājusies piecas videokameras Daugavas novērošanai, strāvas ģeneratoru, kas jau novietots pie sociālās aprūpes centra, un ūdens sūkni, kas nodots labiekārtošanas dienesta pārziņā. Veikti arī citi nepieciešamie darbi, lai sagatavotos un brīdinātu cilvēkus par iespējamiem plūdu riskiem.

Sarunā ar pašvaldību izskanēja arī aicinājums aktīvāk un biežāk klauvēt pie “Latvenergo” un valsts “maciņa”. Domes vadība tam piekrita, atzīstot, ka sarunas par šiem jautājumiem ar uzņēmuma pārstāvjiem notiek regulāri jau gadu desmitiem. Izskanēja arī jautājums, vai tomēr nevajag novērst plūdu cēloni, piemēram, iztaisnot Daugavas līkumu pie Pļaviņām, nevis tērēt naudu seku likvidēšanai. Pašvaldības pārstāvji vēlreiz apliecināja, ka zinātnieki modelējuši šādas situācijas, atzīstot, ka tas neko nedos.

Atbildību prasa

Iedzīvotājus arī interesēja teritorijas sakopšanas jautājumi, piemēram, Raiņa ielā 119, kur ir pussabrukuši šķūnīši.

Andris Ambainis skaidroja, ka vasarā zāli tur nopļauj labiekārtošanas dienesta darbinieki, un šobrīd notiek teritorijas uzmērīšana, lai ierakstītu to zemesgrāmatā un pēc tam nodotu atsavināšanai izsolē, jo pašvaldībai tā nav nepieciešama. Līdzīgs jautājums bija par mazdārziņu teritoriju Raiņa ielā 135, kas arī ir nekopta. Tā kā šī teritorija iznomāta iedzīvotājiem, šogad to apsekos un lauzīs līgumus ar tiem, kuri savus dārziņus neuztur kārtībā. Nesakopts ir arī īpašums Raiņa ielā 98, kam atjaunotas mantojuma tiesības, bet tas nav ierakstīts zemesgrāmatā, un īpašnieks dzīvo Austrālijā. Šis jautājums nodots juristiem sakārtošanai.

Regulārs jautājums pašvaldībai ir arī par nepabeigto piecstāvu ēku, iebraucot Pļaviņās no Jēkabpils puses.

“Tā pieder juridiskai personai, un teritorijas sakopšanu uzrauga pašvaldības policija, bet informācija par ēkas stāvokli nodota būvvaldei. Bijusi kārtējā apsekošana, un tuvākā laikā tiks sniegta atbilde. Tomēr jau iepriekš ēkas īpašnieks vairākas reizes ir sodīts, bet tas nav atrisinājis situāciju.

Viņam bijusi iecere piedalīties Eiropas Savienības projektā par daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanu, bet atbalsts nav saņemts, un ēkā nekādi darbi nesākas. Ilgstoši neizmantota ir arī pusēka Dzirnavu ielā 2C, bet to tagad nopircis cits īpašnieks, un iesniegti dokumenti būvvaldē, lai izbūvētu tur dzīvokļus,” informēja pārvaldes vadītājs.

Jāraksta iesniegums

Aktuāls jautājums bija par Spānijas kailgliemežiem, kas vairojas Bārukalna kapsētas organisko atkritumu kompostēšanas vietās, apdraudot netālu esošos privātīpašumus. Pašvaldība atzina, ka šogad situāciju pastiprināti uzmanīs, aicinot arī iedzīvotājus cīnīties pret nevēlamajiem “ienācējiem”. Tas ir cieši saistīts ar zāles pļaušanu vasarā. Kas to darīs grāvjos ielu malās, ja paši iedzīvotāji to nespēj? Andris Ambainis skaidroja, ka saistībā ar pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, pieguļošā teritorija jākopj īpašniekiem, bet ir iedzīvotāju grupas, kurām ir atvieglojumi — tie ir 1. un 2. grupas invalīdi, politiski represētās personas, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki. Tāpēc jāraksta iesniegums pašvaldībai, ja paši nevar to izdarīt.

Kad Gostiņos izbūvēs centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu? Šis jautājums izskan gadu no gada, bet atbilde viena — izmaksas ir milzīgas, un pašvaldība šobrīd to nevar atļauties, bet Eiropas fondu atbalsts nav paredzēts.

Tikšanās reizē skarta arī klaiņojošo dzīvnieku problēma. Vai nav paredzēts izveidot dzīvnieku patversmi, jo Aizkraukles novadā tādas nav. Pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš skaidroja, ka komunālais uzņēmums būtu gatavs tādu veidot, bet izmaksas ir lielas, tāpēc jādomā par līdzekļu racionālu izmantošanu, un arī prasības tās darbībai ir gana augstas. Pašvaldība turpina sadarbību ar dzīvnieku patversmi “Mežavairogi”, kur klaiņojošos kaķus aizved sterilizācijai vai kastrācijai un pēc tam atlaiž atpakaļ dabiskajā vidē, jo nav prātīgi visus ievietot patversmē. Rīgā jau to izbaudīja, pēc tam cīnoties ar grauzējiem. Ja dzīvnieki ir slimi, viņus apārstē un meklē jaunus saimniekus, ko šobrīd veic iestādes, ar kurām pašvaldība sadarbojas.

Arī sabiedrībai par to jādomā, jo klaiņojoši dzīvnieki nerodas paši par sevi.

Nepatīk nosaukums

Daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji joprojām neapmierināti ar ielas nosaukuma maiņu no Rīgas uz Uļļu ielu. Vai tiešām nevarēja izvēlēties, piemēram, Stadiona ielu. Nekustamā īpašuma speciāliste Sanita Grabāne skaidroja, ka adresācijas noteikumi paredz ielai, apbūvei paredzētajai zemes vienībai vai ēkai numuru piešķirt, ņemot vērā tuvāko ielu vai to, no kuras iespējams pie ēkas piekļūt ar transportu. Uļļu iela nodrošina piekļuvi trim objektiem — divām daudzdzīvokļu ēkām un pirmsskolas izglītības iestādei “Bērziņš”. Turklāt vajag popularizēt vietvārdus un ne visi iedzīvotāji grib Stadiona ielu.

Izskanēja iebildes arī par gājēju pārejām, kas ne visur pilsētā ir pārdomāti izbūvētas, bet ielai uz Gostiņiem tādas nav vispār, apdraudot gājēju drošību. Pārmetumi izskanēja arī par veloceliņu trūkumu un par pieturvietām pie valsts ceļiem, kur jau gadiem nav nojumes. Aktualizēts arī jautājums par vilciena kustību no Pļaviņām uz Daugavpili, lai cilvēki tur varētu aizbraukt agrāk no rīta. Pašvaldības pārstāvji solīja iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

Iedzīvotāju interese bija arī par patvertnes izveidi, kurai līdz šim Pļaviņās nebija atrasta vieta, bet tagad rasts risinājums un daļēji piemērotas telpas pirmsskolas izglītības iestādē “Bērziņš”. Kā atzina Leons Līdums, birokrātiskās prasības šajā jautājumā valstī ir par lielu, un jāmācās no ukraiņiem, kuri meklē un rod risinājumu katrā jautājumā.

Pārrunāta arī daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu virzība Pļaviņās, kas nu ir izkustējusies.

Informācijas par maz

Pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne atgādināja par Aizkraukles Interešu izglītības centra aktualitātēm mūžizglītībā un arī pieaugušo apmācībā, kam pieejami līdzekļi. Par to ikviens var interesēties mājaslapā www.stars.gov.lv. Savukārt Leons Līdums aicināja izmantot līdzdalības budžeta iespējas, iesniedzot savu projektu. Pērn Pļaviņas tajā bija ļoti aktīvas, bet atbalstu neieguva neviens pieteikums. Tas dod pieredzi un liek padomāt par vienotāku vietējo kopienu. Pašvaldības atbalsts pieejams arī nevalstisko organizāciju projektiem. Viņš arī aicināja nepadoties un ievēlēt iedzīvotāju padomi, kas ir labs instruments sadarbībai starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

Noslēdzot tikšanos, cilvēki izteica neapmierinātību ar iedzīvotāju informēšanu par būtiskāko un aktuāliem notikumiem, arī par šo tikšanos — ar vienu paziņojumu informatīvajā izdevumā janvārī un pēc tam tikai internetā ir par maz. Afišas būtu piesaistījušas lielāku uzmanību, un tad varbūt atnāktu vairāk cilvēku, tajā skaitā arī uz iedzīvotāju padomes vēlēšanām. Cilvēkus vajag vairāk uzrunāt. ◆

Lielākie īstenotie un sāktie projekti Pļaviņu apvienībā 2025. gadā

◆ Daugavas ielas posma pārbūve no Raiņa līdz Upes ielai.

◆ Daugavas ielas posma pārbūves no Upes ielas līdz Robežu ielai projekta izstrāde.

◆ Atvaru ielas posma pārbūves no Daugavas ielas līdz L. Krasta ielai projekta izstrāde.

◆ Ielu apgaismojuma tīklu pārbūve Bruņinieku, Zemeņu, Aveņu, Dzērveņu un Dārzu ielās Vietalvā.

◆ Iegādāta jauna vieglā automašīna pārvaldes vajadzībām.

◆ Jauniešu iniciatīvu centra telpu remonts.

◆ Rotaļu laukuma konstrukciju atjaunošana Daugavas ielā 50.

◆ Videonovērošanas kameru ierīkošana Pļaviņu pilsētā.

◆ Jauna skolēnu autobusa iegāde.

Galvenie plānotie darbi Pļaviņu apvienībā 2026. gadā

◆ Publiskās ārtelpas projekta īstenošana Rīgas ielā 4.

◆ Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras pilnveide un uzlabošana.

◆ Viedo pašvaldības risinājumu ieviešana pirmsskolas izglītības iestādē “Bērziņš”, Pļaviņu vidusskolā un Pļaviņu kultūras centrā, veicot ēku siltummezglu modernizāciju un attālinātu vadības iekārtu uzstādīšanu.

◆ Energosertifikātu izstrāde un ēku tehniskā apsekošana vairākām pašvaldības iestādēm Pļaviņu apvienībā.

◆ Traktora iegāde labiekārtošanas dienesta vajadzībām.

◆ Mācību klases remonts Pļaviņu Mūzikas skolā.

◆ Bērnu rotaļlaukuma pārbūve Daugavas ielā 49, izveide Bebrulejas ielā 4a un 4b, rotaļu konstrukciju iegāde un ierīkošana Uļļu ielā 2 un Jumīša ielā 4.

◆ Vairāku telpu remonts pirmsskolas izglītības iestādē “Bērziņš”.

◆ Tehniskā projekta aktualizācija atklātā peldbaseina atjaunošanai.

◆ Ielu apgaismojuma izbūves projekta izstrāde posmā no Ķiršu līdz Vietalvas ielai 14 un Zirņu ielā.

◆ Ventilācijas sistēmas remontdarbu projekta izstrāde pirmsskolas izglītības iestādē “Jumītis”.

◆ Atkritumu šķirošanas laukuma izbūves projektēšana Baseina ielā 2.