Apstādījumi ir katras apdzīvotās vietas rota. Kādi tie ir, atkarīgs no katra gaumes, bet tie veido apkārtnes kopējo ainavu. Neapšaubāmi, par stādījumiem regulāri jārūpējas, lai augi neapgrūtinātu ikdienu citiem. Par to atgādināja laikraksta lasītāja Amanda.
Runa bija par konkrētu ielu Pļaviņās, kur pēc lasītājas domām nav kārtības — grāvji aizauguši, etiķkoku džungļi, kuru zari sniedzas līdz ielai. Vai tad nav nekādu ierobežojumu, ko var audzēt pie privātmājām? Tad jau kāds pilsētā izdomās sēt kukurūzu!
Tā kā apskatot minēto vietu, nekādu briesmu darbu īsti nebija, ielas nosaukums lai paliek redakcijas ziņā. Zāle grāvī un ielas malā bija pļauta, bet etiķkoku zari līdz ielai nesniedzas. Patīk vai nepatīk konkrētā augu suga, patiesi ir gaumes jautājums. Tādas ielas ir katrā pilsētā un pagasta centrā, tomēr nolēmām painteresēties, kādi tad noteikumi attiecas uz ielu pieguļošajām teritorijām.
Aizkraukles novada Pašvaldības policijas inspektors Mareks Pudulis-Indāns skaidroja, ka Aizkraukles novada domes saistošajos noteikumos par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu novadā patiesi nav norādīts, kādas sugas augus drīkst stādīt un kādus nē.
“Mūsu ziņā ir jautājumi par žogu un dzīvžogu uzturēšanu kārtībā, lai tie netraucētu gājējiem vai automašīnām. Noteikumi paredz, ka iedzīvotājiem sava īpašuma pieguļošajā teritorijā jāveic apstādījumu kopšanu, kas nozīmē krūmu, dzīvžogu, koku un to vainagu, zaru apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm vietās, kurās var tikt traucēta gājēju un transporta pārvietošanās, kā arī veic būvēm traucējošo un bīstamo (sauso, aizlauzto) koku nozāģēšanu, nodrošina to novākšanu atbilstoši noteiktajai kārtībai,” stāsta inspektors.
Arī jaunajā Aizkraukles novada teritorijas plānojumā, kas ir vēl izstrādes procesā, teritorijas izmantošanas sadaļā nav nekas teikts, kādus stādījumus var vai nevar izvēlēties pie ēkām un privātajām teritorijām. Minēts vien, ka aizliegts izmantot invazīvās sugas, žoga un dzīvžoga augstums nedrīkst pārsniegt 1,6 metrus, izņemot lauksaimniecības un medību dzīvnieku novietņu apbūves teritorijās.
Pašvaldības policijā minēja, ka problēma, kad saaugušie koku zari traucē, pirms laika risināta vasarnīcu rajonā “Ziedos” Aizkrauklē, kur ceļi ir šauri un transportam grūti pārvietoties. Iesaistoties pašvaldības policijai, situācija atrisināta. Nereti gan cilvēkiem nav izpratnes par sava īpašuma pieguļošās teritorijas kopšanu. Mareks Pudulis-Indāns skaidroja, ka nekustamā īpašuma piegulošā teritorija ir no īpašuma robežas līdz brauktuves vai ietves malai, bet ne vairāk kā seši metri. Saistībā ar pašvaldības noteikumiem, tās kopšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais vai faktiskais valdītājs — pļauj zāli (arī grāvī), izzāģē krūmus vai apgriež zarus.
“Iepriekš nereti daudzviet to darīja pašvaldība. Cilvēki pierada un tagad ir neizpratnē, kam tad tas jādara. Stāstam un skaidrojam iedzīvotājiem, kāda ir kārtība, nevis uzreiz sodām, un lielākoties visu var atrisināt,” saka inspektors.
Katrā ziņā šādu jautājumu risināšana ir pašvaldības kompetencē.
