Vai jaunajai paaudzei Latvija nozīmē to pašu, ko vecākajai? (1)
11:4916.11.2025
"Staburags"
120
Dalies:
Laikam ejot, mainās cilvēku vērtības, domāšana un pieredze — līdz ar to arī tas, kā viņi izjūt savu piederību valstij. Vecākajai paaudzei Latvija bieži vien saistās ar brīvības atgūšanas laiku, ar cīņu, upuriem un ilgi gaidīto neatkarību. Savukārt jaunie, kas auguši jau brīvā Latvijā, brīvību uztver kā pašsaprotamu, taču arī viņiem ir savs skatījums uz valsts nozīmi un nākotni. — Vai šīs atšķirīgās pieredzes liek mums domāt par Latviju citādi? Vai jaunajai paaudzei Latvija nozīmē to pašu, ko vecākajai?
DAINIS ĪVĀNS, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs
— Nezinīši nevar būt patrioti. Tas attiecas uz visām paaudzēm. Kāds asprātis rūgti bildis, ka tautas vēsturiskā atmiņa nereti ilgst labi ja dažus mēnešus un pavisam noteikti ne līdz kārtējām vēlēšanām, ja kā “jaunos” spējam ievēlēt ne vienas vien bankrotējušas partijas dibinātājus un ne vienu vien valsts apzadzēju. Tai pašā laikā Mūžīgā Latvija, ko izprast un iepazīt aicinājis dzejnieks Jānis Peters, ir viena vienīgā. Es, protams, atceros, kā piedalījos nesenā neatkarības atgūšanā, Baltijas ceļā, barikāžu cīņā. Neviens neliedz man savu bērnu un mazbērnu vēsturisko atmiņu “pagarināt” gan ar dzimtas stāstiem no senču dalības pirmajos vispārīgajos dziedāšanas svētkos, strēlnieku cīņās un Neatkarības karā līdz personiski piedzīvotajam nesenā pagātnē. Katra ģimene to var. Taču bez tā nepieciešama valstiski veicināta Latvijas vēstures izpēte. Divi jaunie latviešu vēsturnieki Una Bergmane un Gustavs Strenga tikko rakstā “Latvieši labprātīgi atsakās no savas zemes pagātnes” (Delfi, 07.11.25.)
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.