Jau vairākus mēnešus sociālajās platformās izskan juristu biedrības “Tiesiskums. lv” aicinājums vērsties pie viņiem, lai atgūtu obligātās iepirkumu komponentes jeb OIK maksājumus, kurus 18 gadu garumā iekļāva visos elektrības rēķinos. Biedrības un, domāju, arī iedzīvotāju ieskatā, tie savulaik iekasēti prettiesiski. Šajā darbā apņēmušies palīdzēt vairāki Latvijā zināmi advokāti.
Pirmo reizi izlasot šo ziņu, daudzi nopriecājās, ka beidzot ūdens ir sakustējies un maksājumus, kas izrādījās labi organizēta afēra par labu konkrētam cilvēku lokam, varētu arī atgūt. Vienlaikus tas viss darīja arī bažīgus, cik tas ir reāli un pamatoti. Papētot biedrības sastāvu, varēja secināt, ka juristi ir īsti, no kuriem daļa ar diezgan “skaļiem” vārdiem. Tātad ticēt it kā var.
Ir gan kāds “bet” — par maksājumu atgūšanu jāslēdz līgums ar biedrību, apņemoties samaksāt daļu no atgūtajiem līdzekļiem. Domāju, ka ne tik daudz naudas pēc, bet, noplokot pirmajai sajūsmai, daudzi gan padomāja, tomēr nevērsās biedrībā, lai arī solītā summa nebija nemaz tik maza. Bažas raisa, vai tā nav kārtējā krāpšana un velta laika tērēšana. Kur tad ņems to naudu, ja valsts neko tādu šobrīd nedomā pat segt. Biedrības pārstāvji uz to visu plašsaziņas līdzekļos atbild visai nekonkrēti — viņi paši maksās par darbu juristiem, kuri būs piesaistīti, un šajā procesā atbildētājs būs valsts. Tātad arī samaksās. Nākamais jautājums gan ir — vai tikai tiem, kuri būs slēguši līgumu ar “Tiesiskums.lv” vai visiem? Par to neviens nerunā.
Diskutējot par šo jautājumu sociālajos tīklos, naudas atgūšanas iecere jau nodēvēta par otro OIK afēru, kurā vienīgie ieguvēji var izrādīties “labie cilvēki”, likumīgi paņemot 20 % no pretlikumīgi iekasētā. Ja jau maksājums savulaik iekasēts nelikumīgi, tad tas būtu jāatdod ikvienam, ne tikai saujiņai izredzēto. Tas viss atgādina 90. gadus, kad radās biedrības un citādi veidojumi, solot dažādus labumus un aizstāvību. Atceramies bijušo politiķi Eināru Repši, kurš arī godīgi un likumīgi prasīja miljonu viņa ievēlēšanai. Un cilvēki ziedoja! Brīvprātīgi un daļa bez lielas vilcināšanās. Vai politiķis pildīja solīto? Vai cilvēki vismaz guva pārliecību, ka viņu līdzekļi izlietoti un sasnieguši mērķi? Noteikti, nē. Vai šoreiz nav gaidāms tas pats, jo no kļūdām sabiedrība mācās ļoti kūtri. Ja neizdosies valsti saukt pie atbildības un atgūt līdzekļus, gan jau biedrība spēs atrunāties, ka vienkārši neizdevās vai kādi spēki ir augstāki par likumu un taisnīgumu.
Katram kokam ir divi gali. Var jau uz to visu raudzīties skeptiski, bet jāuzteic biedrība, ka tā aizsākusi šķetināt šo lietu. Grūti pateikt, izdosies vai neizdosies cilvēkiem atgūt naudu, bet varbūt tas liks aizdomāties, ka par visu būs jāatbild arī pēc gadiem un nevarēs visu “paslaucīt” zem paklāja.
