Kamēr citos Latvijas novados pašvaldības aktīvi iesaistās projektos, kas dod iespēju būvēt jaunas dzīvojamās mājas vai atjaunot esošo dzīvojamo fondu, lai piesaistītu novadā jaunus iedzīvotājus, Aizkraukles novadā tālāk par diskusijām un nodomiem nav tikuši. Jaunākā daudzdzīvokļu māja Aizkrauklē ir aptuveni 20 gadus veca.
Šī gada jūlijā gan Aizkraukles novada dome nolēma aktualizēt pašvaldības dalību pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmā, par ko lēma pirms gada. Dome arī rezervējusi šim mērķim zemes gabalu hektāra platībā Aizkrauklē, Bērzu ielā 13. Šis būs jau otrais mēģinājums īstenot šādu projektu.
Laikraksts “Staburags” rakstīja arī par pozitīvo Valmieras novada piemēru, īstenojot projektu zemu īres cenu mājokļu būvniecībā un ieguvumu no šāda projekta. Kopā ar citu reģionālo laikrakstu un “Latvijas Avīzes” kolēģiem izpētīts, kāda situācija šajā jomā ir citos novados.
Ir cerības kaut ko mainīt
Laikraksts “Bauskas dzīve” raksta, ka pēdējos 15 gados Bauskas novadā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem pieaug, bet piedāvājums samazinās. Nu radusies cerība šo problēmu risināt – Bauskā, Ceriņu ielā 8, top zemas īres maksas dzīvokļu ēka, kas šo situāciju varētu mainīt.
Kopā Latvijā par zemas īres cenas mājokļu projektiem noslēgti līgumi Bauskā, Valmierā, Jelgavā, Tukumā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē. Zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmai, tai skaitā topošajai ēkai Bauskā, valdība šī gada pavasarī atvēlēja papildu 29,02 miljonus eiro. Bauskas ēkas izmaksas ir 6,73 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka būs iespēja uzcelt vēl piecas līdzīgas mājas, iespējams, vēl vienu Bauskas novadā. Tomēr ir problēma.
Nams Ceriņu ielā 8 Bauskā top, un jau augusta sākumā būs apskatāmi pirmie dzīvokļi ar daļēji pabeigtu iekšējo apdari. Bauskas novada pašvaldība laikus ir aicinājusi pieteikties rindā uz īres dzīvokļiem un sākusi reģistrāciju. Par rezultātiem informē Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks: “Līdz 4. jūlijam vienistabas dzīvokļu reģistrā reģistrētas četras mājsaimniecības, divu istabu dzīvokļu reģistrā – piecas mājsaimniecības, trīs un vairāk istabu dzīvokļos – 13 mājsaimniecības, kopā 22 mājsaimniecības, un 20 no šīm ģimenēm ir bērni.” Bet kopā ēkā ir 60 dzīvokļu.
Par iespējām pieteikties īres dzīvokļiem ir informēts Uzņēmējdarbības kompetenču centrs. Uzņēmējiem par to stāsta, piedāvā, pie jebkuras tikšanās informē arī Uzņēmējdarbības konsultatīvo padomi.
Uzņēmums domā par darbinieku piesaisti
Varētu domāt arī par zemas īres maksas dzīvokļu mājas celtniecību Iecavā, bet te ir klupšanas akmens. “Par nākotnes plāniem – ir gribētāji. Arī tas pats būvnieks vēlētos celt vēl vienu māju, bet līdz konkrētam datumam visi dzīvokļi ir jāizīrē, tikai tad atjaunos kvotu. Ir noskatīts zemesgabals Iecavā, kur varētu tapt jauna māja. Iecavā pieprasījums varētu būt mazliet lielāks nekā Bauskā. Pilnvarojuma līgums arī ir noslēgts, bet nevar iet tālāk, kamēr nav izīrēti jau uzceltie dzīvokļi. Arī olu ražotāja “Balticovo” Iecavā iegādājusies pamestu ēku un plāno būvēt dzīvojamo māju, citādi nevar nodrošināt vajadzīgo darbinieku skaitu, ņemot vērā paplašināšanās apjomu,” situāciju skaidro A. Mačeks.
Ekonomikas ministrija norāda – lai sāktu nākamo projektu vienā pašvaldībā, nepieciešams, lai vismaz 90 procenti īres dzīvokļu no administratīvajā teritorijā apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem ir izīrēti.
Deficīts – ap 180 dzīvokļiem
Arī laikraksts “Brīvā Daugava” Jēkabpils novadā iezīmē līdzīgu problēmu. Trūkst visaptverošas īres politikas jeb mājokļu koncepcijas, kas apvienotu atbalstu cilvēkiem ar sociālām vajadzībām un iedzīvotājiem ar vidēja līmeņa un lielākiem ieņēmumiem. Arī Jēkabpils novadā līdz šim nav īstenotas nedz pašvaldības, nedz privātas iniciatīvas jaunu namu būvniecībā. Cilvēki vēlas saņemt dzīvokļus pilsētas centrā, bet tie pamatā pieejami laukos. Raksturīgi arī šo tirgu ierobežojošie faktori: zems ienākumu līmenis un atbilstoši zema pirktspēja, kas savukārt ierobežo privātā sektora un pašvaldības intereses būvēt īres mājokļus.
Viens no risinājumiem privātu dzīvokļu iegādei, kas atrisinātu kvalitatīvu dzīvokļu trūkuma problēmu personām ar vidējiem un lielākiem ienākumiem, būtu jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecība. Drīzumā Jēkabpils novada pašvaldībā tiks īstenots privātās partnerības projekts jaunu īres namu būvniecībai. Jēkabpils novads un vēl astoņas pašvaldības ir iekļauti pirmajā attīstības kārtā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atbalsta programmā, ko īstenos sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Programmas attīstītājs finansēs projekta īstenošanu, bet pašvaldībai būs jāiesaistās īres maksas segšanā. Mājas plānots uzcelt līdz 2030. gadam, un tie varētu būt 140 dzīvokļi. “Valsts nekustamo īpašumu” pasūtītajā pētījumā aprēķini liecināja, ka dzīvokļu fonda deficīts Jēkabpilī ir ap 180 dzīvokļiem, ko šādi varēs mazināt. Īres maksas dotācija no valsts solīta 70 %, bet pašvaldības finansējums būs 30 %. Aplēsts, ka jaunajos namos īres maksa varētu būt 12 eiro kvadrātmetrā, bet secināts, ka Jēkabpils novada iedzīvotāju maksātspēja ir 4,2 eiro par kvadrātmetru, tātad starpība – 7,8 eiro – būs jāpiemaksā valstij un pašvaldībai.
Pilsēta sen pelnījusi kaut ko jaunu
Šie dzīvokļi būs ne tikai speciālistiem, bet arī citiem, kas būs gatavi maksāt tādu īres maksu. Dzīvokļi pēc divdesmit pieciem gadiem pilnībā pāries pašvaldības īpašumā. Tad pašvaldībai būs rīcības brīvība ļaut tos izpirkt, pārdot izsolē vai izīrēt.
Vēl viens variants ir privāta daudzdzīvokļu namu būvniecība. Jēkabpilī tādu piemēru līdz šim nav bijis, bet nu ir pirmā bezdelīga – SIA “Grinig” teritorijā pie Zemgales un Neretas ielas krustojuma plāno būvēt piecas piecstāvu mājas.
SIA “Grinig” iecerētā projekta pasūtītāja Inita Dimante “Brīvajai Daugavai” sacīja, ka mērķis nav dzīvokļus izīrēt, bet gan pārdot, un Jēkabpils pilsēta sen jau ir pelnījusi kaut ko jaunu, mūsdienīgu un ekonomisku.
“Mēs pilsētā jau sen esam pelnījuši kaut ko labu. Tagad siltina mājas, bet tas, ko samaksā par kredītu, jau daļēji varētu segt maksu par jaunu efektīvu dzīvokli. Līdzīgas mājas ir uzceltas Cēsīs un tur pagājušajā ziemā par apkuri bija jāmaksā kādi 15-20 eiro par 70 m2. Tā ideja mums radās, jo ir cilvēki, kas vēlas pirkt labu dzīvokli, bet neko nevar atrast. Mājas taču ir novecojušas, apkures izmaksas ir lielas. Bet mums ir doma, lai būtu kaut kas mūsdienīgs un ekonomisks. Interese jau ir, cilvēki nāk un jautā un pat ir gatavi rezervēt sev dzīvokli, bet vēl jau mums viss ir tikai tapšanas stadijā,” stāsta Inita Dimante.
Dzīvokļu tirgus tikai veidojas
“Viņiem tā ir iecere ar 39 dzīvokļu mājām. Ir saņemta būvatļauja. Bet ir jautājums, vai tie, kas tagad grib uzlabot savus dzīves apstākļus caur dzīvokļu rindu, šos dzīvokļus varēs atļauties? Taču, ja šis projekts īstenosies, tad 195 dzīvokļu ienākšanai apritē ir jārada kaut kāda kustība dzīvokļu tirgū un arī īres dzīvokļu piedāvājumā, jo, ja cilvēks nopirks jaunu dzīvokli, tad veco pārdos vai izīrēs. Šobrīd Jēkabpilī vēl esam tikai pašā sākumā pie dzīvokļu tirgus izveides. Vēl īsti nevaram pateikt, ka Jēkabpilī ir dzīvokļu tirgus. Vēl jau jāņem vērā arī tas, ka par tādu cenu – ap 30 000 vai 40 000 eiro, ko šobrīd prasa par labi izremontētu 3-istabu dzīvokli, jau gandrīz var uzbūvēt nelielu kotedžu. Ne velti šobrīd privāti investori Jēkabpilī ļoti aktīvi sadala zemes īpašumus gabalos privātmāju būvniecībai. Ir tendence un vēlme celt privātmājas, un pilsētā šim nolūkam ir daudz brīvās zemes. Ja tu vari atļauties pirkt dzīvokli padomju laika mājā par dārgu cenu, tad ir vērts padomāt par privātmājas būvniecību, kur nebūs problēmu ar novecojuša kopīpašuma apsaimniekošanu. Arī Rīgas pieredze rāda, ka dzīvoklis ir vidēja termiņa dzīvošanas variants. Startā jauna ģimene pērk dzīvokli, bet nākotnē būvē privātmāju, un tad to dzīvokli pārdod vai izīrē. Tam vajadzētu nākotnē iekustināt dzīvokļu tirgu. Tāpēc tā tendence tāda ir, kas liek domāt, ka Jēkabpilī un tās apkārtnē tieši privātmāju sektors būs pamatlieta, lai cilvēki nodrošinātu sevi ar mitekli. Ja vēl pašvaldība uzcels mājas ar īres dzīvokļiem un īstenosies arī privātais projekts, tas jau būs pilnīgi normāls dzīvojamais fonds tiem, kurus neapmierina šī brīža situācija,” saka bijušais Jēkabpils novada domes deputāts Ainars Vasilis.
Uzziņai
Nami vecāki par pašiem iedzīvotājiem
– Latvijā ir aptuveni viens miljons mājokļu, no kuriem 69 % atrodas daudzdzīvokļu mājās.
– Latvijas vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu. Dzīvojamo fondu Latvijā galvenokārt veido 60.–80. gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu mājas. 45 % daudzdzīvokļu māju ir uzbūvētas līdz 1941. gadam, 53 % – no 1961. līdz 1992. gadam.
– Valsts kontroles revīzijā 2020. gadā konstatēts, ka no pārbaudītajām daudzdzīvokļu mājām 60 % ir būtiski bojājumi: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c .
– 2018. gadā 23,5 % Latvijas iedzīvotāju dzīvoja mājoklī ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdām, pamatiem vai pelējumu logos un grīdā.
– Dzīvokļu tehniskais stāvoklis neatbilst sanitārajām normām vai ir avārijas stāvoklī:
Rīga 18 %
Pierīga 18,3 %
Vidzeme 27,9 %
Kurzeme 21,2 %
Zemgale 21,2 %
Latgale 38,4 %
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Staburags”.
