
Senāk bieži dzirdēja runājam par “virinātājiem” — kailiem vīriešiem, kuri parkā vai kādā citā nomaļākā vietā, ģērbušies tikai garā mētelī, sagaidīja, kad garām ies sieviete, un viņas priekšā atkailinājās. Pēdējā laikā par šādiem gadījumiem tikpat kā nedzird. Viena daļa pārcēlusies uz virtuālo vidi. Kā citādi lai nosauc to, kurš pasūdzējies trim iestādēm par grupas “Labvēlīgais tips” dziesmu “Alumīnija cūka”. Tā uzrakstīta pirms 30 gadiem. Līdz šim neradīja skaļu negatīvu reakciju. Šogad pēkšņi kāds vai kāda, vārdus “Un nesaprast to man,/ Ko tāda jauna meitene jūt./ Man jau trīsdesmit./ Tev tik piecpadsmit,/bet tu man saki varbūt” sapratis kā 15 gadus vecas meitenes mudināšanu uz mīlēšanos. Domāju, ka jau pirms sūdzības iesniegšanas tās rakstītājam bija skaidrs, ka viņa idejas negūs atsaucību. Toties sacels vētru, kaut tikai ūdens glāzē. Viņš būs panācis savu — pievērsis sev uzmanību, pat ja tikai anonīmi. Līdzīgi rīkojas arī dedzinātāji un citādu lielāku vai mazāku nekrietnību veicēji. Man aizdomas, ka šis sūdzības rakstītājs ir ne tikai “virinātājs”, bet arī pedofils, jo starp tūkstošiem latviešu dziesmu, tieši šī viņu aizskāra visdziļāk. Te viņam varētu ieteikt paklausīties arī Valda Muktupāvela dziesmu “Maza maza meitiņa”. Tur teksti ir vēl tiešāki: “Maza maza meitiņa, īsa īsa kleitiņa,/ Atļauj man tevi pamīlēt!/ Tikai līdz rītiņam, tikai līdz rītiņam/Mīļais, es tev atļauju!”
Sūdzībnieks vēlējās, lai “Alumīnija cūku” turpmāk aizliegtu atskaņot sabiedriskajā medijā. Ir vai nav tā aizliedzama lēma sabiedrisko mediju ombuds. Strādāja ilgi, pamatojumu dziesmu neaizliegt uzrakstīja uz astoņām A4 lapām. Ir vai nav tāds sūdzmanis šādu pūļu vērts?
Jautājums nav par sūdzmani. Viņš ir tikai simptoms daudz plašākai slimībai, ko varētu saukt par hronisku apvainošanās kultūru. Paaudzei, kas uzauga ar “Labvēlīgo tipu”, šī dziesma asociējas ar jaunības ballītēm un humoru, nevis kriminālkodeksa pantu. Mēs smējāmies par neveiklo trīsdesmitgadnieku, nevis uztvērām viņa vārdus kā pamācību. Bet šodienas pasaulē konteksts un ironija daudziem kļuvuši par svešvārdiem. Daži cilvēki nespēju vai negribēšanu tikt galā ar saviem personīgajiem dēmoniem mēģina pārvērst par visas sabiedrības problēmu.