Ar degvielas cenām pēdējo trīs nedēļu laikā Latvijā ir kā Ances Krauzes dziedātajā dziesmā “Šūpoles”— uz augšu ceļ un tūlīt nes uz leju. Tikai šoreiz uz augšu ceļ krietni vairāk nekā “nes uz leju”. Tikko sākās degvielas cenu kāpums, tā es, dodoties uz darbu, gandrīz katru rītu braucu garām mūsu pilsētā esošajām divām degvielas uzpildes stacijām, lai novērtētu situāciju. Varētu teikt — nu gluži kā mūsu valdība, kura divas nedēļas vēroja, pētīja, monitorēja un analizēja. Pamazām, bet neatlaidīgi cena kāpa, līdz dīzeļdegvielai tā palielinājās vismaz par 40 centiem litrā, benzīnam — nedaudz mazāk. Un te nebija nekādas kavēšanās, tiklīdz biržā tika konstatētas pirmās naftas cenas svārstības, tā sākās augšupeja. Protams, var jau teikt, ka es neko nesaprotu no ekonomikas, pieprasījuma, biržas cenām un degvielas tirgus. Jā, neesmu eksperte šajā jomā, esmu tikai ierindas autovadītāja, kuru ļoti tieši ietekmē šīs pārmaiņas tāpat kā daudzu citus. Pēc kāda brīža valdība gan attapās un pieņēma lēmumu samazināt akcīzes nodokli degvielai, kas nozīmēja, ka tās cenai galapatērētājam vajadzēja samazināties vidēji par 8 centiem litrā. Lēmums stājās spēkā 1. aprīlī. Bet te gan reakcija vairs nebija tik ātra. Kad televīzijas žurnālists raidījumā “Rīta panorāma” 31. martā jautāja Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājai, vai nākamajā dienā uzpildes stacijās būs redzams šis samazinājums, tad skaidras atbildes nebija. Vairāk kā taisnošanās izskanēja atbilde, ka samazinājums būs, izvedot degvielu no akcīzes preču noliktavas, taču, vai šis samazinājums būs uzreiz jūtams arī galapatērētājam, palika neskaidrs.
Jāsaka gan, ka valdības un Patērētāju tiesību aizsardzības centra solītā degvielas tirgotāju uzraudzība nav gluži velta. Vienā uzpildes stacijā dīzeļdegvielas cena tomēr samazinājās un vairākas dienas tiešām bija nemainīga. Turpretī otrā tūlīt pēc 1. aprīļa tā nedaudz samazinājās, bet jau pēc pāris dienām atkal pieauga par pieciem centiem litrā.
Šī situācija vēlreiz spilgti parāda — cenu kāpumam šķēršļu nav, tas notiek ātri un bez liekas vilcināšanās, bet, tiklīdz rodas iespēja tās samazināt, sākas skaidrojumi, atrunas un “tehniski iemesli”. Patērētājam atliek vien vērot šo procesu no malas un mēģināt saprast, kāpēc vienā gadījumā tirgus reaģē zibenīgi, bet citā — tik kūtri.
