Iespējamā ģerboņa skices izstrādātas arī Bebru pagastā. Iedzīvotājiem nobalsošanai bija piedāvāti trīs varianti.
Kā vēstīts Bebru pagasta “Facebook” lapā, iedzīvotājiem pagasts asociējas ar Vecbebru muižu un vietu, kur bija iespējams apgūt biškopību. Šeit bija vienīgā mācību iestāde Latvijā, kurā sagatavoja dravniekus.
Pagasta ģerbonim mākslinieks Edgars Sims izveidojis trīs heraldiskās kompozīcijas. Ģerboņa pirmā varianta pamatā ir kompozīcija no baronu Meijendorfu dzimtas ģerboņa. Šai dzimtai Vecbebru muiža piederēja no 1880. līdz 1920. gadam. No Meijendorfu ģerboņa aizgūts izliektais krusts un mazais vairodziņš ģerboņa vidū. Atšķirībā no baronu dzimtas ģerboņa pagasta ģerbonis ir vienkāršots: uz izliektā sudraba krusta novietots zelta sirds vairodziņš ar bišu šūnu tīklojumu, kas simbolizē biškopības skolu. Zaļā krāsa nozīmē iedzīvotāju saikni ar dabu, kā arī bagātīgās meža teritorijas pagastā. Bebru pagasts ir Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Reljefu veido vairāki nelieli pauguri — Brencēnu kalns, Cūkkalns, Mitrukalns, Plepu kalns.
Ģerboņa otrajā un trešajā variantā atveidots bebrs. Līdz šim šis dzīvnieks nav bijis nevienas Latvijas apdzīvotās vietas ģerbonī. Bebrs vizuāli attēlo pagasta nosaukumu. Otrajā variantā vairogs ir šķelts, tādējādi pastiprinot kompozīcijas dinamiku un iekrāsojot ģerboni Vidzemei raksturīgajās heraldiskajās krāsās (atsauce uz Vidzemes vēsturiskās zemes ģerboņa krāsām). Bebra dzeltenie zobi iekrāsoti zelta — medus — krāsā, krāsu kompozīcijā ieslēpjot arī netiešu atsauci uz biškopību.
Trešajā variantā vairoga stūrī ievietota zelta bite, kas arī simbolizē biškopību. Kā otrajā, tā trešajā variantā bebrs attēlots ar atpakaļ pagrieztu galvu, it kā atskatoties uz pagasta bagāto vēsturi un vienlaikus turpinot ceļu uz priekšu.
