Gribas ticēt, ka neesmu vienīgā, kam ir dīvainas bailes vai domas par to, kas varētu atgadīties. Dzīvoju dzīvoklī, man ir ne mazums kaimiņu, un viena no manām sezonālajām ziemas bailēm ir saistīta ar ugunsdrošību. Teju katrā mājoklī, meklējot siltumu un svētku sajūtu, iededzam sveces. Var jau nojaust, kur tas var novest.
Otrajā adventē nelāgs atgadījums notika ar manu draudzeni. Ar viņas atļauju atstāstu. Kā jau tas piedien, svētdien adventes vainagā tika iedegta otrā svece, un mājinieki aizvadīja mierīgu vakaru. Draudzene aizgāja uz virtuvi, lai pagatavotu ģimenei siltus dzērienus. Protams, viņa neuzņēma laiku, bet mēs taču saprotam — runa bija par trim četrām minūtēm.
Kad dzērienu pagatavošana tuvojās beigām, no viesistabas atskanēja satrauktas bērnu balsis — adventes vainags deg! Izrādījās, ka viena no garajām svecēm bija nolīkusi un liesma skārusi kompozīciju. Paldies Dievam, skāde bija niecīga, bet izbīlis — pamatīgs.
Gadu no gada šajā laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina par drošības pasākumiem, kas saistīti ar dzīvu uguni. Tikpat regulāri ik gadu ziņu lentē parādās informācija par ugunsnelaimēm. Latvijas Ugunsdrošības asociācijas mājaslapā publicētā statistika atklāj, ka 46 % iedzīvotāju ir bijusi saskarsme ar ugunsgrēku, bet 68 % uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu uzstādīts dūmu detektors. Tomēr tikai 9 % to ir izdarījuši. Šie skaitļi parāda, ka mēs bieži esam vieglprātīgi un slikti nodrošināti. Jau tas vien, ka gandrīz pusei iedzīvotāju ir bijusi saskarsme ar ugunsgrēku, ir satraucoši.
Bailes nav tikai muļķīgas vai pārmērīgas — tās ir sava veida brīdinājums. Tās liek būt modram, pārbaudīt detaļas un neuzskatīt, ka “ar mani jau nekas nenotiks”. Varbūt tieši šīs mazās, ikdienišķās piesardzības kļūst par mūsu drošības garantu. Adventes laikā, kad sveces silda ne tikai telpu, bet arī sirdi, svarīgi ir atcerēties — mirklis neuzmanības var mainīt visu. Tomēr šaubas un bailes var pārvērst uzmanībā, rūpībā un, galu galā, miera sajūtā.
Adventes vainagā neiedegtas ir vēl divas sveces. Lai tās iepriecina mūsu sirdis un neapdraud drošību. Varam baudīt sveču gaismu, iedvesmu un simboliku, vienlaikus atceroties par piesardzību — nekas nav svarīgāks par dzīvību un drošību.
