"Staburagam" — 55: kādreizējo darbinieku atmiņu stāsti

“Staburagā” nostrādāju piecus gadus. Visspilgtāk atmiņā palicis, kā es izpildīju praktiski nepaveicamu uzdevumu, jo zināju tikai vienu — ko saka redaktors, tas taču jāpilda. Bet bija tā. Redaktoram Jānim Bērziņam teicu, ka braukšu uz Rīgu pēc filmiņām. Tā kā tas sakrita ar laiku, kad todien (tas bija 1995. gada novembrī) pirmo reizi Latviju uz pāris stundām apmeklēja princis Čārlzs, viņš man saka: nu tad atved arī bildi, kad princis Čārlzs liks ziedus pie pieminekļa! Redaktora pa jokam teikto uztvēru pilnīgā nopietnībā. Laikus jau devos pie pieminekļa, kur manas cerības tika sagrautas pirmajā momentā. Skaidrs bija viens — bez akreditācijas kartes man nav nekādu cerību tuvoties princim.