Notika tas tepat Aizkrauklē deviņdesmito gadu nogalē brīnišķīgi siltā vasaras dienā. Laikrakstam piezvanīja kāda kundze, sauksim viņu par Bertu. Berta satraukti stāstīja, ka viņai steidzami nepieciešama laikraksta palīdzība. Kāda? To pa tālruni nevarot teikt, lai žurnālists nākot pie viņas. Un lai steidzoties, kamēr nav par vēlu! Vēl piekodināja, lai nākot tieši es, citu žurnālistu viņai nevajag.
Biju jau pieradis pie lasītāju regulārām sūdzībām par dažādām likstām — sliktu apkuri, ūdens trūkumu, ziemā netīrītiem ceļiem (hmm, pa gadu desmitiem te maz kas mainījies), autobusa kavējumiem, veciem produktiem un citām lielākām un mazākām dzīves problēmām, kuras, viņuprāt, spēj atrisināt tikai “Staburags”. Bet Bertas balss šķita īpaši satraukta. Varbūt tiešām kas slikts gadījies? Steigšus posos ceļā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
