Aizkrauklē notikušais seminārs par sociālās uzņēmējdarbības attīstību pulcēja uzņēmējus, NVO un citus aktīvus novada iedzīvotājus, lai kopīgi pilnveidotu rīcības plānu šīs jomas stiprināšanai. Diskusijās iezīmējās gan sociālās uzņēmējdarbības potenciāls, gan izaicinājumi — zināšanu trūkums, līderu nepietiekamība un nepieciešamība pēc lielāka morālā atbalsta.
Novembra sākumā Aizkraukles kultūras centrā norisinājās seminārs “Rīcības plāns sociālās uzņēmējdarbības attīstībai — atbalsts pozitīvām pārmaiņām sabiedrībā”.
Zemgales Plānošanas reģionā Aizkraukles novads ir piektā pašvaldība, kurā tiek organizēts projekta “Re:Impact” pasākums. Izstrādātais projekts ir ar mērķi attīstīt sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu, tāpēc nozīmīgs ir rīcības plāns. Savukārt semināra mērķis bija kopā ar uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem un citiem interesentiem pilnveidot pašvaldības izstrādāto rīcības plāna projektu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī iezīmēt vīziju, kādu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu redz novadā, kas nepieciešams, lai ekosistēma pilnvērtīgi strādātu un kādu lomu sociālais uzņēmējs vai inovators sev šajā ekosistēmā paredzējis. Semināru vadīja lektore, biedrības “Zinis” pārstāve Vita Brakovska.
Specifisks, bet svarīgs spēlētājs
Sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks, bet ļoti svarīgs spēlētājs, kas dod būtisku pienesumu attīstības programmā, lai mums visiem novadā uzlabotos dzīves kvalitāte.
Kas ir sociālais uzņēmums? Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu, ko piešķir komisija Labklājības ministrijā. Sociālais inovators ir daudz plašāks jēdziens. Tas var būt idejas autors, aktīvs pilsētas vai novada iedzīvotājs, NVO, arī komercuzņēmums, kas vēlas iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā.
Jomas, kurās veidot sociālo uzņēmumu, ir dažādas — tās var būt rūpes par apkārtējo vidi, pilsētvides attīstība, rūpes par senioriem, darba integrācijas pakalpojumi un daudzas citas. Katrs tajā var ieraudzīt, kas šķiet svarīgs. Būtiski ir saprast, ka sociālais uzņēmums nestrādā tikai ar cilvēkiem saistītiem jautājumiem.
Sociālā uzņēmējdarbība īpaša ar to, ka tā ir kā starpsektoru fenomens, un sociālie uzņēmumi darbojas tur, kur citi ne vienmēr grib vai var. Privātajam uzņēmumam pamatprincips ir maksimizēt peļņu, ko iegulda, lai vairotu sava uzņēmuma vērtību, savu kapitālu, bet otrā pusē ir valsts, pašvaldības, nevalstiskais sektors, kas darbojas. Tajā pašā laikā tiem ir ierobežota kapacitāte vai zināšanas — tieši zināšanas par ilgtspējas komponenti. NVO nereti vairāk saistītas ar projektiem, lai piesaistītu finansējumu kādai aktivitātei. Sociālais uzņēmējs veido produktu, to pārdod un iegūst klientu, kas par to maksā. Tas veido viņa ilgtspēju, un tā viņš kombinē dažādus ieņēmumu avotus. Tāpēc arī sociālie uzņēmumi ir svarīgi, jo aizpilda nišas, kuras vieni gribētu pārstāvēt, bet līdz galam dažādu iemeslu dēļ to nevar, bet otri negrib, jo nesaista pamatbūtība. Tomēr sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībnieks var būt arī komercuzņēmums, tam kļūstot par sociāli atbildīgu uzņēmumu.
Visvairāk Rīgā un Pierīgā
Pēc Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistra datiem šobrīd valstī reģistrēti 277 uzņēmumi. Gandrīz puse — 45 % — ir Rīgā, 22% — Pierīgā, 9% — Zemgalē, 11% — Vidzemē, 8% — Kurzemē, 5% — Latgalē. Aizkraukles novadā reģistrēti trīs sociālie uzņēmumi: “SS nodarbības”, “ĒT Resursu centrs” Koknesē un “Bukrey fit” Daudzeses pagastā.
Kāpēc Aizkraukles novadā ir tik maz sociālo uzņēmumu, jo iespējas to darbībai un attīstībai ir. Viens no iemesliem ir, ka sociālais aspekts dominē pār “biznesa prātu” — ko darīt, kā strādāt, lai tiktu pie peļņas. Būtiski arī tas, ka uzņēmējdarbība nepārtraukti saistās ar dažādām pārmaiņām, un arī sociālajam uzņēmējam ir jāpiemīt “biznesa prātam”.
Dalās ar atziņām un idejām
“Mēs visu laiku atdursimies pret to, ka daudzas lietas nevaram pietiekami labi izdarīt tāpēc ka, vai nu lēmumu pieņēmēji, vai mūsu klienti, vai mūsu iespējamie sadarbības partneri nav pilnībā informēti vai izglītoti. Viņi nevar pieņemt labus lēmumus, ja nesaprot pamatus,” saka Vita Brakovska.
Kā vēl viens iemesls, kapēc nav sociālo uzņēmumu, ir izaicinājums, ar ko tiem jāsastopas — jāsniedz darbības pārskats. Kā paši uzņēmēji teikuši, mums prasa tikai skaitļus – jo vairāk, jo labāk. Kvalitāte un sociālā ietekme nav saistīta ar kvantitāti. Sociālā ietekme saistīta ar cilvēku dzīvi labākos apstākļos. Tāpat sociālajam uzņēmējam nepieciešams morālais atbalsts, kas var nākt no klientiem, citiem uzņēmējiem un lēmumu pieņēmējiem. Tikpat būtiski ir izcelt vietējos uzņēmējus, lai ieguldītie līdzekļi paliktu pašu novadā.
“Ekosistēma esam mēs visi,” teic Vita Brakovska. “Mums visiem ir viens mērķis — dzīvot labāk, veidot pievilcīgu novadu no dažādiem aspektiem (veselība, izglītība, apkārtējā vide). Iesaistoties sociālo uzņēmumu attīstībā, mēs palīdzam paši sev.”
Semināra dalībnieki ne tikai iepazīstināja ar sevi, bet arī dalījās ar atziņām un idejām. Kā viena no atziņām izkristalizējās, ka kopienā trūkst līderu, kas varētu uzņemties projektus. Novadā sāpīga ir klaiņojošo kaķu problēma, tādēļ nepieciešama dzīvnieku patversme. Šis projekts prasa gan apņēmību un zināšanas, gan arī citus ieguldījumus, tajā skaitā sadarbību ar pašvaldību.
Apzināt mērķgrupas un jomas
Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmējdarbības speciālistes Jogita Baltmane un Elita Kaņepēja domā, ka sabiedrībā aizvien trūkst izpratnes, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, jo valda uzskats, ka tā ir tā pati labdarība. Tas izskanēja arī seminārā.
Līdz šim sociālās uzņēmējdarbības joma koncentrējas ap Rīgu. Rīcības plāns, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību arī mūsu novadā, pagaidām ir izstrādes procesā. “Šis seminārs — praktiskā darbnīca — bija ar mērķi plānu uzlabot, dzirdēt plašāku viedokli. Plāns noteikti tiks papildināts un uzlabots,” saka Jogita Baltmane. Galvenais ir apzināt mērķgrupas un jomas, kurā sociālo uzņēmējdarbību attīstīt. Novadā katru gadu tiek izsludināts biznesa ideju konkurss “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā”, kuram pieteikties var arī sociālās uzņēmējdarbības pārstāvji. Jaunajā nolikumā plānots iekļaut bonusu vērtējumā par sociālo uzņēmējdarbību.
Ir jāmeklē resursi
Ceļā uz sociālo uzņēmumu ir Mazzalves pagastā 2019. gadā reģistrētais “AB kapital”. “Uzņēmuma darbības pamatā ir apmācības, kas vērstas uz radošumu un pašizaugsmi un piemērotas darbam grupās, saliedēšanās,” stāsta īpašniece Sanita Novikova, kura darbojas kopā ar mammu Ilzi. Ērberģē Sanita piedāvājusi arī kopienas izaugsmes izpēti.
Viņa kā brīvprātīgā darbojas ieslodzījumu vietās, testē un pielāgo savas izstrādātās metodes.
Kāpēc nolēmusi savu darbošanos pārveidot kā sociālo uzņēmējdarbību? Sanita domā, ka cilvēkiem trūkst prasmju. Lai prasmes iegūtu, vajadzīgs sagatavošanās posms — iekšēja gatavība izaugt. Tāpat arī cilvēkiem trūkst atbalsta — nav atbalsta punktu, kas cilvēkam palīdzētu saprast, kā tālāk virzīties.
Sanita stāsta, ka savas programmas vēl tikai izstrādā un aktīvu pārdošanu vēl nav uzsākusi, bet tās būs saistītas ar sociālajiem pakalpojumiem. Mazzalviete vēlas piedāvāt kursus bezdarbniekiem, jo uzzinājusi, ka tuvākajā apkārtnē tādus neorganizē. Tam noteikti būs nepieciešama sadarbība ar augstākām institūcijām. Gan Mazzalvē, gan Neretā ir ilgstoši bezdarbnieki. Viņiem nekādu apmācību nav, ir arī transporta problēmas. Sanitai padomā ir radošais koučings: “Tā ir mana autorpieeja. Tas ir veids, kā cilvēks netieši var apgūt līdera prasmes, spēju sadarboties ar citiem, komunicēt un arī saprast, ka izaugsme nenāks no tā, ka visu laiku dari vienu un to pašu. Ir jāmeklē resursi, jāsaprot, kā tu funkcionē šajā pasaulē. Cilvēkiem trūkst prasmju tikt ar sevi galā, ir arī atkarības.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
