Aizkraukles novada vidusskolās notiek mācību kabinetu remonti. Darbus veic saistībā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstīto izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveides projektu.
Aizkraukles novada pašvaldība finansējumu šim projektam saņēma, pieņemot lēmumu par vidusskolu posma slēgšanu Neretā, Jaunjelgavā un Pļaviņās.
Kopējais atbalsts ir 4 403 243 eiro, kas sadalīts starp visām novada vidusskolām. Lielākā daļa naudas — vismaz 60 % — tiek Pļaviņu, Neretas un Jaunjelgavas skolām, kur vairs nebūs vidusskolas.
Pirmie pie darba ķērās Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, kur oktobrī sākti astoņu mācību telpu atjaunošanas darbi. Tos plānots pabeigt līdz šī gada aprīlim, un šobrīd darbi noslēdzas divās datorklasēs, kas jau teju pilnībā aprīkotas; vēl būs arī interaktīvās tāfeles. Tagad darbs turpinās ķīmijas un bioloģijas kabinetos ar laboratorijām. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktore Ieviņa Piļka atzīst, ka darbi notiek pēc plāna un var jau priecāties par paveikto.
Citviet remonts sākās janvārī, un paredzams, ka noslēgsies līdz mācību gada beigām. Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu vadītāja Ēva Jaunošāne stāsta, ka remontējamo telpu apjoms skolās atšķiras, bet visās paredzēti gan vizuāli, gan tehniski būtiski uzlabojumi, jo remonts notiek no grīdas līdz pat griestiem, mainot arī elektroinstalāciju, apgaismojumu un nepieciešamās inženierkomunikācijas, uzlabojot interneta piekļuvi. Klasēs būs jaunas, ergonomiskas mēbeles un aprīkojums kvalitatīvai un modernai mācību videi.
“Uzsvars ir uz STEM kabinetiem — dabaszinību, ķīmijas, fizikas, kā arī citiem. Pļaviņu un Neretas skolā pilnībā renovēs arī dizaina un tehnoloģiju kabinetus, aprīkojot ar moderniem darba galdiem un virtuves iekārtām. Tie ir lieli ieguldījumi, kas mācību procesu uzlabos gan skolēniem, gan skolotājiem,” teica Ēva Jaunošāne.
Viņa atzina, ka darbi virzās uz priekšu diezgan raiti un šis pusgads būs ļoti intensīvs, jo darba apjoms ir ļoti liels. Turklāt, sākot remontēt, bieži vien jārēķinās, ka papildus būs arī neparedzēti darbi, jo nevar zināt, kas atklāsies, piemēram, noņemot iepriekšējo grīdas segumu vai kaļot sienu.
“Tie ir bojājumi, ko nevar atstāt nenovērstus, nesalabotus, jo apzināmies, ka nākamais remonts šajās telpās būs pēc ilga laika. Tas pagarina darba procesu, bet ar to ir jārēķinās. Tā kā darba apjoms ir tik liels, remonts skar mācību laiku, tad skolas ir mobilizējušās un veiksmīgi procesu sakārtojušas tā, lai var apvienot mācības ar remontu, katrā vietā notiek laba sadarbība ar būvniekiem, un viss virzās uz priekšu,” atzīst Ēva Jaunošāne.
Aizkraukles novada vidusskolā remontēs septiņus kabinetus, un arī tur viss virzās uz priekšu pakāpeniski. Direktore Zita Šteinberga stāsta, ka darba apjomi katrā telpā ir atšķirīgi. Skolas darbu tas būtiski neietekmē, jo mācības notiek, ja nu vienīgi dažkārt jāpiecieš lielāks troksnis. Tomēr rezultāts būs tā vērts, lai paciestu nelielas neērtības.
