“Sevi varu salīdzināt tikai ar vakardienas mani”. Misis Latvija dalībniece no Daudzevas par drosmi būt redzamai

Skaistumkonkursa “Misis Latvija” dalībniece Santa Stugle no Daudzevas ir viena no apspriestākajām šī gada kandidātēm. Viņa atklāti runā par to, ko daudzi komentāros apspriež čukstus — par mākslīgo skaistumu, operācijām, redzamību un cenu, ko maksā par uzmanību. Santa nebaidās saukt lietas īstajos vārdos un uzskata, ka robeža starp “dabīgo” un “mākslīgo” ir daudz trauslāka, nekā sabiedrība gribētu atzīt. Sarunā viņa stāsta par kritiku, mazpilsētas skaļumu, ģimeni kā balstu un kāpēc skaistums nav tikai ārējs tēls, bet arī viņas apzināta izvēle.

Šī ir viena no retajām intervijām, par kuru varu bez aplinkiem teikt, ka ar intervējamo sajutos kā līdzīgs ar līdzīgu. Vai drīzāk — kā sevis labāko versiju. Santas teiktais “dzīvot šodienai” man vienmēr bijis kā neaizsniedzams mērķis. Arī viņas attieksme pret “mākslīgo skaistumu” man tik saprotama.

— Kas tevi mudināja piedalīties konkursā?

— Bērnībā tas bija sapnis — skatījos uz tām meitenēm ar kroņiem. Princeses sajūtas sapnis. Man liekas, katrai sievietei kaut kur dziļi ir vēlme iziet uz skatuves, uzvilkt to kleitu, iegūt savu statusiņu. Nāca tas neplānoti, negaidīti. Konkursa direktore mani pamanīja sociālajos tīklos un uzrunāja, bet uzreiz nepiekritu. Bija svarīgi apspriesties ar ģimeni. Bija svarīgi, lai viņi piekrīt. Lai saprastu, ka tas nav tikai par skaistām bildēm, bet par manu izaugsmi kā sievietei. Pieteicos ziemā, kad meitenēm jau bija pirmā tikšanās, fotosesijas.