Pēc pirmajiem diviem posmiem Aizkraukles atklātajā telpu minifutbola čempionātā iezīmējas līderi, tomēr cīņa par godalgām joprojām ir atklāta. Komandas demonstrē līdzvērtīgu sniegumu, bet spēļu rezultāti apliecina, ka pārsteigumi šajā sezonā nav izslēgti. Turnīra līderpozīcijas saglabā vienība “Čočo”, taču tikai divu punktu atstatumā ir tuvākie sekotāji.
Vietējā komanda “FK Čočo” turnīrā aizvadījusi četras spēles, visās izcīnot uzvaras. Futbolisti ir līderi ar 12 punktiem, kuriem seko vienības “DG Būves” un “FC Madona” (abām — 10 punkti, trīs uzvaras un viens neizšķirts). Regulārajā sezonā komandas aizvadījušas četras no septiņām spēlēm.
Arī rezultatīvāko spēlētāju statistikā iezīmējas divi līderi — abi līdz šim guvuši deviņus vārtus — Aleks Ščerbinskis (“FC Dosvidanja”) un Haralds Pozņiaks (“FK Čočo”). Vēl seši spēlētāji “min” bombardieriem uz papēžiem.
“Pagaidām izskatās tā, kā pirms turnīra jau paredzēju — iezīmējas trīs komandas, kas, visticamāk, savā starpā arī “plēsīsies” par medaļu sadalījumu. Jāmin, ka otrajā posmā uzvaras nebija tik pārliecinošas, lai pretiniekus atstātu bez variantiem. Tas liecina, ka arī pārējās komandas ir spējīgas un gribošas pacīnīties. Gadās uz posmu atbraukt ar “šķidrāku” spēlētāju sastāvu, tādēļ mača iznākums var arī pārsteigt. Lielākoties uzvaras tika izcīnītas ar divu vai trīs vārtu pārsvaru, kas telpu futbolā nav nekas īpašs. Arī spēlēs, kas beidzās, piemēram, ar rezultātu 9:2, laukumā notiekošais nebija tik viennozīmīgs, kā to apzīmē mača iznākums. Esot trīs līdz četru vārtu deficītā, spēlētājiem nolaižas rokas, kā dēļ sabirst vēl pāris vārtu guvumi,” otrā posma notikumus skaidro turnīra organizators Arvis Upīts.
Čempionāta noslēgumā tiek apbalvota turnīra korektākā komanda — vienība, kas spējusi iztikt bez aizrādījumiem un tiesneša kartītēm, vai vismaz saņēmusi tos mazāk. Šogad šī titula iegūšana būs patiess izaicinājums, jo jau līdz šim turnīrs, salīdzinājumā ar citām sezonām, izceļas ar antistatistiku — pēc diviem posmiem 22 spēlētāji saņēmuši vismaz vienu dzelteno kartīti, bet trīs reizes tiesnešiem nācies parādīt sarkano kartīti. Vairākiem spēlētājiem ir divas dzeltenās kartītes, ja turpmākajās spēlēs tiek saņemta trešā, nākamo maču nāksies izlaist.
“Statistika ir skarba, bet vismaz pagaidām pārkāpumi nav rupji — nav bijuši mēģinājumi ietekmēt pretinieku, izraisot kautiņus. Maksimums, kas redzēts, ir pagrūstīšanās. Ikviens vēlas uzvarēt, gadās nesavaldīt emocijas un pārcensties, kas izraisa asumus. Sportā, īpaši futbolā, asumi nav nekas traks. Kaut kādā ziņā tas pat piestāv, un spēlētājus var saprast. Laukumā valda emocijas, spēles karstumā var visādi gadīties. Svarīgi, ka netiek pārkāptas būtiskas robežas. Lai gan soda kartīšu bijis daudz, mačam beidzoties futbolisti viens otram paspiež roku. Tā ir svarīga futbola sastāvdaļa — emocijas un domstarpības paliek laukumā. Lai gan kartītes par to neliecina, ārpus mačiem futbolisti ir draudzīgi,” piebilda A. Upīts.
