Sandra Bērzkalna: uzticēšanās ir lielākā balva. Bez cilvēkmīlestības nevar
08:4424.11.2025
Iveta Skaba
298
Dalies:
“Ja zini, ka tevi darbā gaida, diena būs izdevusies, vienalga, kādi ārā laikapstākļi, noskaņojums un veselība. Ja spēj dot otram, pašam vienmēr būs labi. Tā ir cilvēkmīlestība, bez kuras nevar,” saka koknesiete Sandra Bērzkalna. Katru darbdienu viņa dodas uz SAC “Vecbebri”, kur strādā par sociālo darbinieci, bet atpūšas, naktīs cepot kūkas.
Profesiju izvēlas bērnībā
Sandra Bērzkalna dzimusi un līdz skolas laikam dzīvojusi Madonas novada Vestienā, pie Gaiziņa. Skolas gadi aizritēja Sausnējā un Ērgļos. Sandra bija vecākā meita piecu bērnu ģimenē, un viņai vienmēr bija jāpieskata ne tikai savi brāļi un māsas, bet arī kaimiņu bērni. Tādēļ par nākamo profesiju viss bija skaidrs — bērnudārza audzinātāja. Sandra uzsver, tieši tā agrāk sauca profesiju.
Jau 38 gadus viņa sevi sauc par koknesieti — šajā pusē ieprecējās. Pirmā darbavieta bija Aizkraukles PII “Auseklītis”. Pēc tam toreizējā bērnunama direktore Aija Svētiņa pārvilināja uz Koknesi — pie mājām taču! Toreiz Sandrai bija jau trīs bērni, un darbs Koknesē bija laikā. Vēlāk bērnunamu no Kokneses pārcēla uz Iršiem. Arī Sandras dzīvē norisinājās pārmaiņas — viņa apprecējās otrreiz, un arī šajā laulībā piedzima trīs bērniņi. Kādu laiku strādāja par audzinātāju PII “Bitīte’’ Vecbebros. Kad pēc ilgāka pārtraukuma atkal atsāka strādāt ģimenes atbalsta centrā “Dzeguzīte’’ par audzinātāju, iestādes vadītāja virzīja uz papildu izglītības iegūšanu. Latvijas Universitātē viņa bija ieguvusi pirmsskolas pedagoga un psihologa kvalifikāciju. Tad Bulduru Medicīnas koledžā mācījās sociālo aprūpi, vēlāk — sociālo darbu Utenas Medicīnas koledžā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.