Aizvadītajā nedēļā koprades projekts “Šalle Latvijai” pulcēja arī Aizkraukles reģiona adītājas.

Jau rakstījām, ka no 11. aprīļa līdz 21. aprīlim ikviens interesents gaidīts Aizkraukles novada Interešu izglītības centrā, kur bija iespējams pievienoties projektam “Šalle Latvijai”. Starts projektam tika dots pērn 11. novembrī, savu ceļu pa Latviju šalle sāka 18. novembrī — Latvijas valsts proklamēšanas dienā. Noadītais posms pa Latviju ceļo audēju darinātā lina maisā kopā ar šim projektam īpaši gatavotu ādas albumu. Pirmā vieta, kas pulcēja adītājas, bija Siguldā.

Šalles adīšanas ideja pieder rīdziniecei Līgai Rušiņai. Līgas ikdiena ar rokdarbiem saistīta jau 10 gadu. Viņa šalli iesāka ar Lielvārdes jostas rakstu mašīnadījumā. Pēc tam tas tika pārlikts uz apaļajām adāmajām adatām. Kā gan Līgai radās ideja adīt šalli Latvijai? Izrādās, “Staburags” nav vienīgais, kas to grib uzzināt. “Visur, kur šalle ceļo, man uzdod šo jautājumu. Gan žurnālisti, gan pārējie. Doma adīt šalli Latvijai radās no kosmosa, kādreiz tā gadās, ka atlido no gaisa. Tas bija kovida laiks. Bija vajadzīga cilvēciskā sajūta, ka mēs vēl esam, ka nav tā, ka ir tikai šī slimība un visas negācijas! Bet ir vēl cilvēki un mums vajadzīgs sajust vienam otru. Tāpēc bija doma par stafeti. Tas nav pasākums, kurā notiek pulcēšanās. Var saglabāt drošības sajūtu un radīt kopā būšanu. Nosvinēju 40 gadu jubileju un 10 gadus, kopš sāku strādāt šajā nozarē, sapratu, ka pienācis laiks padarīt kaut ko sociāli nozīmīgu un atbildīgu. Mans vislielākais mērķis bija, lai piedalītos visvecākie adītāji un visjaunākie adītāji, jo mēs vienojam paaudzes. Milzīga pateicība visiem, kas iesaistījās šajā projektā! Šis nav naudas projekts. Tas ir cilvēku un tautas projekts,” saka Līga Rušiņa.

Pagājis teju pusgads, kopš šalle ceļo pa Latviju. Adīšanas stafeti viena no otras pārņēmušas adītājas Vidzemē, Latgalē un Sēlijā. Uz Aizkraukli no Jēkabpils atgādāja Aizkraukles novada Interešu izglītības centra vadītāja Zane Romanova, kura ir šī projekta koordinatore Aizkraukles reģionā. “Es pamanīju ziņu par šo projektu, un mani tas ieinteresēja. Redzēju, ka izveidots šalles pārvietošanas grafiks. Interešu izglītības centra telpās ir taču iespējams adīt. Unikāli ir tas, ka ada visas paaudzes — gan vecvecmāmiņa, gan mazmeita. Katra adītāja nāk ar savu dziju, ar savu izdomātu musturu un ieada savu veltījumu un labās domas Latvijas šallē. Ļoti dvēselisks un skaists projekts,” saka Zane. Viņa teic, ka šalli apskatīt bija atnākušas arī Aizkraukles novada vidusskolas 9. klases skolnieces ar mājturības skolotāju Silviju Brīgeri. “Bija ienākuši un apbrīnojuši arī ukraiņi, kuri tagad uzturas Aizkrauklē. Šalle centrā ienesusi svētku sajūtu,” bilst Zane.

Adījums izvietots centra zālē, un redzams tik, cik bija iespējams to izritināt. Acis žilbst no krāsu bagātības. Tilža, Vectilža, Briežuciems, Vestiena, Mārciena, Cesvaine, Ludza, Šēdere, Ilūkste, Aknīste, Jēkabpils — tās ir tikai dažas vietas, kuru nosaukumi ieadīti šallē. Dažādu faktūru dzijas, gan mežģīņu, pārstaipu raksti, gan krustoto valdziņu raksti, labiskie, kreiliskie valdziņi, žakarda adījums. Adītājas šallē ieadījušas arī latvju rakstus, kādus mūsu vecmāmiņas izmantojušas cimdiem. Kaut kur Sēlijā iestrādāts šī kultūrvēsturiskā novada karogs, citur ieadīts arī Latvijas valsts karogs. Briežuciema posmu rotā ieadīti brieži, savukārt ludzānietes līdz ar pilsētas nosaukumu ieadījušas pilsdrupas un vārdus — senākā Latvijas pilsēta. Var tikai apbrīnot adītāju izdomu un varēšanu!

Aizkrauklē pirmā šalli turpināja adīt Anna Bišuka no Kokneses. Annas kundze savu adījumu sāka dzeltenīgos toņos un adīja rakstu, kas atgādina bišu šūniņas. No viņas stafeti pārņēma bebrēniete Zinaida Anspoka.

12. aprīlī “Staburags” satika daudzevieti Inesi Škutāni. Inese ir pieredzējusi adītāja, un daudzi viņu zina kā šaļļu latvju rakstos adītāju. Tās viņa ada ar adāmmašīnu. Savulaik “Burdas” skolā daudzeviete mācījusies adīt ar adatām. Inese projektā gribēja iesaistīties jau agrāk, taču atturēja lielais attālums no mājām. Tā kā pavērās iespēja to darīt Aizkrauklē, nedomājot pieteicās. Viņa Interešu izglītības centrā aizvadīja vairākas stundas, šallē ieadot eņģelīšus mežģīņrakstā.

Pirms Lieldienām “Staburags” sastapa vēl vienu adītāju — aizkrauklieti Ritu. Viņa ada jau no skolas gadiem, un var tikai nobrīnīties, cik ātri “skrien” adatas! Projekts, kā Rita saka, viņu uzrunājis, tāpēc arī pievienojusies adītāju pulkam. Aizkraukliete bija izvēlējusies dziju, kuras pavediens ir baltā, brūnganā un oranžā krāsā. Rita teic, ka toņi kā jau zemes cilvēkam. Šī dzija viņai patīk tāpēc, ka veido interesantus rakstus.

Pēc Lieldienām šalle tiks vesta uz Koknesi, kur to turpinās adīt senioru klubiņa “Pīlādzītis” telpās. Savukārt 23. aprīlī no Aizkraukles puses adītājām stafeti pārņems ogrēnietes. Pēc tam tā tiks nogādāta Zemgalē, Kurzemē un visbeidzot atgriezīsies Rīgā. Galvaspilsētā tai tiks pievienots latviešu diasporas Lielbritānijā un Īrijā adītāju veikums un pieadīts noslēdzošais posms — arī Lielvārdes jostas fragments.

Projekta noslēgums paredzēts šogad 18. novembrī Rīgā. Pirms tam adījums tiks apzināts un sakopts. Kā pastāstīja Līga Rušiņa, ir doma to parādīt plašākai publikai. “Es uzrunāju Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, 2024. gadā tam ir 100 gadu jubileja. Tā kā apceļojam visu Latviju, visus novadus, rādām rakstu, krāsu daudzveidību, muzejs piekrita šalli pieņemt kā dāvanu. Ir iecere 2023. gada vasarā to izrādīt lielāko pilsētu svētkos,” teic Līga Rušiņa. Dažas adītājas bija ierosinājušas iztīt šalli pa Brīvības ielu Rīgā.

Redzot adītāju veikumu, man prātā ienāca Ulda Stabulnieka dziesma ar Māras Zālītes vārdiem “Tik un tā”. Dziesmā ir vārdi: “Par lielu, lai paņemtu klēpī un sasildītu.” Domāju, šajā šallē ieadītais sirdssiltums un mīlestība Latviju noteikti sasildīs. ◆

Uzziņa

◆ Projekta mērķis ir rokadīšanas un mašīnas adīšanas tehnikā viena gada laikā radīt unikālu adījumu — šalli, kas atspoguļotu visas Latvijas adītāju prasmes, katra novada individuālo krāsu un rakstu izpratni.

◆ Kopdarba unikalitāte izpaudīsies nepārtrauktajā adījumā (izņemot diasporas pievienoto gabalu), kas stafetes veidā, nododot no viena adītāja otram, parādīs ne tikai radošo prasmju esamību, bet arī vēstīs par mūsu emocionālo ieguldījumu, uzticēšanos, toleranci un cieņu pret iepriekšējo un nākamo kopdarba dalībnieku, kā arī pret sabiedrību kopumā.

Fakts

Aizkrauklē koprades projektam “Šalle Latvijai” līdz 20. aprīlim pievienojās:

Anna Bišuka, Zinaida Anspoka, Inese Škutāne, Evita Apiņa, Iveta Skaba, Inga Patmalniece, Inga Marševska, Rita Auzarēja, Baiba Grāvīte, Ilva Ievāne, Dina Jansone.

Interesanti

Projekta organizatore Līga Rušiņa stāsta: “Adīšanas posms norisinājās Ludzā. Ļoti emocionālā brīdī naktī, kad Krievija iebruka Ukrainā, salūza adatas un albumā bija pēdējā lapa. Tālākais posms bija pie Krievijas robežas. Bija ļoti jāsakoncentrējas, lai ātri sagādātu albumu.”