Latvijā veidojas senioru skolu kustība, kas piedāvā ne vien zināšanas, bet arī piederības sajūtu. Lai gūtu vairāk informācijas un to dzirdētu iespējami vairāk ieinteresēto personu, uz Koknesi tika uzaicināta pirmās senioru skolas dibinātāja un Vidusdaugavas Senioru universitātes vadītāja Tatjana Azamatova un pašvaldības pārstāvji.
Sabiedrība noveco
Tatjana Azamatova dibinājusi Senioru skolu Krāslavā, kas ir pirmā šāda veida skola Latvijā. Kopš tā laika Tatjana aktīvi popularizē šo ideju, lai veicinātu senioru skolu tīkla paplašināšanu. Viņa ir arī Vidusdaugavas Senioru universitātes Jēkabpilī vadītāja.
Latvijā palielinās gados vecāku cilvēku īpatsvars: notiek sabiedrības novecošanās — apmēram 22 % iedzīvotāju ir vecāki par 65 gadiem. Līdzīgs rādītājs ir visā Eiropā. Pēc oficiālās statistikas, Aizkraukles novadā tie ir 24 %.
Sabiedrības novecošanās sekas senioriem izpaužas kā vientulība, sociālā diskriminācija, depresija. Cilvēki vecumā netiek uzskatīti par vērtīgiem, līdz ar to jāpiedzīvo nevērīga attieksme. Šo parādību sauc par eidžismu. Tāpat jāsaskaras ar fizisku, psiholoģisku un emocionālu vardarbību. Senioriem mēdz būt nepietiekamas datorprasmes un nepietiekamas prasmes aizstāvēt savas juridiskās, finansiālās un mantiskās intereses. Sabiedrībai novecošanās sekas nozīmē izdevumu palielinājumu ilgtermiņa veselības aprūpes un sociālās aprūpes sistēmai.
Var veidot struktūrvienību
Pašlaik Latvijā darbojas 15 senioru skolas. Mums tuvākās ir Jēkabpilī, Ikšķilē un Ķeipenē. Koknesē ar senioru skolas izveides ideju klajā nāca biedrības “Baltaine” dalībniece Ineta Sproģe. Viņa pastāstīja, ka ir apmeklētas Ķeipenes un Jēkabpils senioru skolas. Tā kā senioru skolu atbalstam dažādos projektu konkursos var startēt tikai nevalstiskās organizācijas, pagaidām šo ideju apņēmusies tālāk virzīt biedrība “Baltaine”, vienlaikus veicot grozījumus savos statūtos. Ineta uzsvēra, ka senioru skolas izveidi var uzņemties jebkura cita biedrība, par koordinatoru var kļūt jebkurš interesents. Notiek sarunas par senioru skolas organizēšanas modeli Kokneses viedā ciema sapulcēs, kur tiekas vairākas Kokneses biedrības. Tatjana Azamatova ieteica, ka nav nepieciešams tam dibināt jaunu biedrību, bet jau kādai esošajai izveidot struktūrvienību senioru izglītībai, kā tas notika Jēkabpilī — Vidusdaugavas NVO centra struktūrvienība ir Vidusdaugavas Senioru universitāte.
Vidusdaugavas Senioru universitātē pasniedzēja ir bebrēniete un kādreizējā LTV žurnāliste Sarmīte Plūme. Lūgta dalīties par šo pieredzi, viņa teic: “Tatjana Azamatova mani uzrunāja jūnijā un lūdza, lai es vadu kursu, kur seniori gūtu iemaņas žurnālistikā. Diez vai seniori vēlētos mācīties žurnālistiku, un tad mēs reducējām to uz dzimtas stāsta, personīgo atmiņu saglabāšanu un apjēgu, kas ir svarīgi. No 1. oktobra reizi nedēļā braucu uz Jēkabpili. Manā grupā ir ap 20 dažādu vecumu cilvēku — auditorija ir ļoti interesanta. Jāatzīst, ka pirms nodarbībām ir pamatīgi jāgatavojas. Jāaizpilda 90 minūtes, un jādomā, kā to izdarīt. Esmu ļoti priecīga, ka tas iedīglis šodien Koknesē ir izaudzis, un es to gribētu atbalstīt.”
Kādam jāuzņemas koordinatora pienākumi
Pirmajā sanākšanas reizē senioriem bija vairāki jautājumi, kas saistījās gan ar izveidi, gan finansējumu, telpu īri, mācību maksu, kā arī vietu — vai mācībām jānotiek Koknesē vai var apvienoties ar Aizkraukles senioriem. Ņemot vērā vecumu un citus apstākļus, visticamāk, skolu varētu veidot Koknesē. Savukārt kādai no biedrībām nākamā gada sākumā ir jāiesniedz projekts atbalsta saņemšanai. Tāpat jābūt skaidrībai par jomām, kādās seniori gribētu gūt zināšanas, un par to, cik cilvēku vēlētos tās apgūt. Izskanēja arī ideja par aprūpes centru senioru iesaistīšanu. Tomēr galvenais — ir jābūt līderim, kas uzņemsies organizēšanu.
Runājot par mācību maksu, vairākumā senioru skolu ir bezmaksas nodarbības. Savukārt Vidusdaugavas senioru universitātē uzskata, ka šāda politika nav īsti pareiza, un šajā semestrī dalības maksa ir viens eiro nedēļā jeb 10 eiro par semestri. Nosacījumi ir, ka, piesakoties vienai programmai, cilvēkiem ir iespēja apmeklēt vēl divas programmas.
Mums ir varēšana
8. decembrī vairāk nekā 20 koknesiešu sanāca jau uz atkārtotu tikšanos saistībā ar senioru skolas izveidi.
Idejas autore Ineta Sproģe informēja, ka, lai iegūtu pilnu finansējumu, ir jābūt 100 klausītājiem, un tik lielu skaitu Koknesē savākt nebūs iespējams, tā ka būs jārēķinās ar mazāku summu. Ineta uzskata, ka galvenais nav domāt par finansējumu no dažādiem projektiem, tie var būt un nebūt. Jau pirms projektu finansējuma ir vērts mēģināt, domāt, kā var veidot skolu pēc brīvprātības principa — katru reizi kāds varētu kaut ko iemācīt vai arī atrast brīvprātīgos lektorus, līdz ar to sabiedrības labā visi kaut ko dara. Ir vērts sajust to garšu, ko gūst, daloties zināšanās ar citiem. Gatavoties lekcijām ir liels darbs, bet lektors pats no tā daudz mācās un saglabā savas prāta spējas. Tāpēc labprāt gaida piedāvājumus no brīvprātīgiem lektoriem par dažādām tēmām. Tā tas notiek arī jau esošās senioru skolās.
Par kurām jomām būtu vislielākā interese? Biedrībā “Baltaine” izkristalizējās digitālās prasmes, Kokneses vēsture un dzimtas pētīšana, kā arī valodas. Biedrības vadītāja Inguna Žogota bilda, ka jāvirzās uz projektu: “Mums ir liela varēšana un kapacitāte. Koknesē ir arī cilvēki, kas kaut ko nav sadzirdējuši vai kaut ko nezina. Ja mēs katrs vienu uzrunātu, tad būtu ļoti labi. Domāju, ir jāsāk un jādara, nevajag mest plinti krūmos.”
Jēgpilni jāpavada laiks
Sanākušajiem tika vaicāts, kāds ir viņu redzējums par senioru skolu, kāda tā varētu būt. Vai, viņuprāt, brīvprātības princips ir dzīvotspējīgs? Jo būtiski, lai mācības ir ilglaicīgas, nevis pāris reižu apmeklētas. Vairums ir ar mieru iesaistīties brīvprātīgajā darbā, arī vadot nodarbību jomā, kurā ir kompetents. Tāpat izskanēja idejas par paaudžu sadarbību, par Bebru un Iršu senioru piesaistīšanu, Daugavas labā krasta teritoriju sadarbību. Seniori labprāt mācītos angļu valodu, rokdarbus, apgūtu digitālās un citas prasmes jauniešu vadībā un piedalītos fiziskajās aktivitātēs. Daži no sanākušajiem pauda, ka jāuzņemas kādam koordinatora darbs, par ko jau tika likts uzsvars iepriekšējā tikšanās reizē, un darbam jābūt apmaksātam. Šo ideju atbalstīja arī Sarmīte Plūme: “Tam, kurš uzņemsies koordinatora pienākumus, kaut neliela samaksa būtu jāsaņem. Tas būs milzīgs darbs. Un vēl. Manuprāt, senioru skola vai universitāte nav ne senioru biedrība, ne pulciņš. Sanākot kopā, laiks ir jēgpilni jāpavada un kaut kas jāiegūst.”
Spriež arī Aizkrauklē un Neretā
Vai arī citviet novadā tiek domāts par senioru skolu veidošanu? Aizkrauklē šajā jautājumā tikšanos rīkoja biedrības “Aizkraukles reģionālā tautskola” vadītāja Anita Ostrovska. Uz to bija ieradušies Aizkraukles senioru biedrības “Askrāde” vadītāja Rudīte Tiltiņa, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Interešu izglītības centra direktore Zane Romanova un Agita Pleiko no Vidusdaugavas NVO centra. Līdzīgi kā Koknesē, arī runājot par Aizkraukli, Anita Ostrovska sacīja, kādam ir jāuzņemas koordinatora pienākumi. Viņa domā, ka sarunu lokam ir jāpaplašinās, kā arī varētu izvērst sadarbību ar citām novada vietām. Pagaidām ir iecere vēlreiz kopā sanākt janvārī.
Runāt par senioru skolas izveidi ar neretiešiem bija ieradusies Agita Pleiko no Vidusdaugavas NVO centra. Sanākušo vidū bija arī senioru biedrības “Neretas pūces” pārstāvji. Viņiem bija vēlme veidot senioru skolu un arī sadarboties. Vai tā varētu būt sadarbība ar Vidusdaugavas Senioru universitāti? Arī tāda doma pavīdēja, un uz Jēkabpili brauc arī daži seniori no Kokneses. Neretieši drīzāk vēlas saņemt atbalstu paši. Agita Pleiko teic, ka šī gan bija pirmā tikšanās un saruna un atsaucība bija. Turklāt Neretā jau ir senioru skolas pazīmes. Tomēr būtiska ir izšķiršanās — vai būs senioru skola ar regulārām mācībām vai arī viņiem pietiek ar to, kas ir. “Izlemts vēl nekas nav, bet pirmais sadarbības solis ir sperts. Paldies Lidijai Ozoliņai, ka viņa mani atrada un uzaicināja!” sacīja Agita Pleiko. ◆
