Sabiedriskā transporta tēma ir aktuāla visā Latvijā. Par to, kā to organizē Aizkraukles novadā, “Staburags” jau informēja. Citu reģionālo laikrakstu kolēģi pētījuši, kāda situācija ar sabiedrisko transportu ir viņu novados.
Gluži kā eksotika
Otro gadu Gulbenes novadā sabiedrisko autobusu pakalpojumu sniegšanu nodrošina privātpersonām piederošā akciju sabiedrība “Talsu autotransports”. Pārmaiņas notikušas saistībā ar Autotransporta direkcijas īstenoto publisko iepirkumu. Tā Gulbenes novadam bija traumatiska pieredze, jo piedzīvots SIA “Gulbenes autobuss” krahs, bet dzīve turpinās, lai arī braukt vietējā maršruta autobusā pasažieriem ir teju eksotika. Tas nav bizness, ar kuru var ļoti labi nopelnīt, un tomēr sabiedriskie autobusi Gulbenes novada teritorijā joprojām ir nepieciešami, jo braucēji ir.
AS “Talsu autotransports” Gulbenes bāzes vietā ir 23 autobusi, februārī veikti 2394 reisi un pārvadāti 20 059 pasažieri, nobraukti 98 000 kilometri, pārvadājumus nodrošina 27 šoferi, kuri apkalpo ne tikai Gulbenes novadu, bet brauc arī starppilsētu reisos. Šobrīd uzņēmumā ir arī diezgan daudz autobusa vadītāju, kuri agrāk strādājuši SIA “Gulbenes autobuss”.
“Talsu autotransporta” Gulbenes dispečere Kristīne Vendlande stāsta, ka novadā maršruti ļoti atšķiras pasažieru piepildījuma ziņā.
“Es neteiktu, ka mūsu autobusu reisi ir tik tukši, salīdzinoši ar citām pilsētām. To iespaido tas, vai ir skolēnu mācību laiks vai brīvlaiks. Parasti jau skolēni aizpilda pusi no autobusa, tāpēc pieskaņojām pilsētas autobusu, pamainījām kursēšanas laikus, lai tie būtu piemēroti skolēniem, lai viņi paspētu arī uz mūzikas vai mākslas skolu Gulbenē,” teica K. Vendlande.
Mistiskie tehniskie reisi
Uzņēmuma problēma ir tā dēvētie tehniskie reisi. Piemēram, maršruta Gulbene—Letes pēdējais vakara reiss. Autobuss aizved uz Letēm pasažierus un atpakaļ brauc tehniskajā reisā. Šādos reisos Autotransporta direkcija nekompensē pasažieru pārvadājumu un nemaksā par kilometriem, piedāvājot pieņemt darbā šoferi, kurš dzīvo Litenes centrā un var no turienes sākt darbu, bet tādus šoferus atrast neizdodas.
“Ļoti daudzi izmanto autobusus tikšanai uz darbu un atpakaļ mājās. Ja cilvēki interesējas un stāsta savas vajadzības, cenšamies palīdzēt. Kāda sieviete vērsās pie mums, jo viņa no darba Gulbenē uz mājām ceļo divos sabiedriskajos transportos. Vispirms ar mūsu autobusu brauc līdz Tirzas skolai, tad pārsēžas “Ecolines” autobusā un tālāk brauc līdz dzīvesvietai Vecadulienā. Viņa lūdza pielāgot mūsu autobusa pienākšanas laiku pie Tirzas skolas, lai paspētu pārsēsties nākamajā. Pielāgojāmies, saskaņojām reisu laikus ar “Ecolines”. Šī pasažiere regulāri brauc, viņa ir mūsu kliente. Lūdzām “Ecolines” kolēģus, lai viņu autobuss pagaida minūtīti, kamēr sieviete pārskries pāri ielai. Bieži gadās kādam autobusam kavēties ceļā. Bet šoferis jau zina savus regulāros pasažierus un to, kur un cikos ir jāpaspēj nokļūt pieturā,” stāsta K. Vendlande.
Visiem ir pacēlāji
Gulbenē nav neviena autobusa, kuram nebūtu invalīdu lifta/pacēlāja, arī mazajiem. Autobusu kustības sarakstos norādīts un atsevišķi atrunāts par tiem reisiem, kuri obligāti jānodrošina invalīdu vajadzībām. To var redzēt vietnē 1188.lv, bet uzņēmumam parasti arī zvana un piesaka, ka būs pasažieris ar kustību traucējumiem.
Runājot par to, vai autobusu šoferi uzņem vai izlaiž pasažierus no autobusa arī ārpus oficiālajām pieturvietām, K. Vendlande atzina, ka uz pieprasījuma pasažierus var no autobusa laist un var nelaist. Ir pieņemts, ka cilvēku uzņem jebkurā pieturā, bet jebkurā ceļmalā izkāpt tomēr neļauj, jo to liedz ceļu satiksmes noteikumi, kā arī aizliedz Autotransporta direkcija. Tā ir arī pilnīga šofera atbildība. Tajā pašā laikā ir reiss, kur pieturas ir ļoti tālu viena no otras, un bērni stāv katrs savā ceļa brauktuves malā. Protams, šoferis viņus uzņem.
Kļūst par pasažieriem
Lai paši pārliecinātos par situāciju, “Dzirksteles” un “Latvijas Avīzes” pārstāvji izbrauca divos ikdienas reisos Gulbenes novadā. Kopumā iespaidi bija labi. Sajūta bija, ka tur gan šoferi, gan pasažieri cits citu labi pazīst. Pērkot biļetes, pastāsta šoferiem, kur un kāpēc brauc, izmet pa kādam jokam.
Pavisam autobusā, kas kursēja no Gulbenes līdz Letēm, veda astoņus pasažierus, neskaitot divus žurnālistus. Vairums pasažieru izkāpa ātrāk par galamērķi. Šoferis Raimonds atzina — ja nebūtu skolas brīvlaika, braucēju būtu uz pusi vairāk. Pasažieri brauciena laikā izmantoja drošības jostas, autobuss bija tīrs, visas pieturas monitorā nolasāmas, arī audioierakstā skanēja pieturu nosaukumi. Taču, šķiet, visi pasažieri arī bez tā teicami orientējās situācijā.
Šoferis Raimonds žurnālistiem pastāsta, ka parasti jau kašķēšanās autobusā nenotiek, viss ir mierīgi, ja nu kādu reizi. Pieminēja kādu gadījumu, kad pasažieris viņam izteicis dažādus aizrādījumus. Piemēram, par to, ka šoferis pieturvietās autobusa salonā ieslēdz gaismu. Vajadzējis paskaidrot, ka pasažieriem ir jāredz, kur apsēsties, un arī šoferim jāredz iedot biļeti. Raimonds cilvēkam izskaidrojis, ka viņš atrodas sabiedriskajā transportā un ir jāpiemērojas vispārējām prasībām. Parunājoties ar vairākiem autobusa pasažieriem, saklausīti arī iebildumi par autobusu ietilpību, par kursēšanas laikiem, īpaši vakara stundās.
Atguvies pēc satricinājuma
Jēkabpils pilsētas teritorijā sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”, bet citviet novadā — SIA “Tukuma auto”. “Jēkabpils autobusu parks” apsaimnieko arī Jēkabpils autoostu. Arī šajā novadā šāda situācija izveidojās pēc valsts iepirkuma. Tagad “Jēkabpils autobusu parks” atguvies pēc būtiskā satricinājuma, kad zaudēta lielākā daļa maršrutu. Tomēr priekšā jauns izaicinājums — degvielas cenu kāpums.
Pašreizējais “Jēkabpils autobusu parks” valdes loceklis Ainars Vasilis atzina, ka degvielas cenu pieaugums agrāk vai vēlāk ietekmēs arī uzņēmuma finanšu situāciju. Patlaban uzņēmumam izveidotas dīzeļdegvielas rezerves aptuveni dažiem mēnešiem. Tomēr saspiesto dabasgāzi uzkrāt un veidot rezerves nav iespējams. Uzņēmuma rīcībā ir desmit autobusi, kas izmanto gāzi.
Par iedzīvotāju sūdzībām runājot, viņš atzīst, ka tādas bijušas un, visticamāk, būs arī turpmāk. Tomēr skaits kopumā ir neliels, tās visas tiek rūpīgi izvērtētas. Tā kā autobusos ir pieejami videoieraksti, situācijas var analizēt objektīvāk, balstoties faktos, nevis tikai subjektīvos viedokļos. Ja konstatēta autobusa vadītāja vaina, piemēro attiecīgu disciplinārsodu, piemēram, darba kvalitātes piemaksas samazināšanu, brīdinājumu vai rājienu.
Ar saviem izaicinājumiem
SIA “Tukuma auto” Jēkabpils un Preiļu filiāles galvenais dispečers Artūrs Sokolovs laikraksta “Brīvā Daugava” lasītājus informēja, ka maršrutu tīkls Jēkabpils novadā ir funkcionāls, taču ne bez izaicinājumiem. Lai gan autobusu parks ir salīdzinoši moderns, iedzīvotāju ērtības lielā mērā ietekmē reisu regularitāte, ko savukārt reizēm ietekmē neparedzēti tehniski vai operatīvi šķēršļi.
“Šī ziema nesa savus izaicinājumus, kad stiprā sniega dēļ vietējās nozīmes ceļi bija aizputināti un īslaicīgi neizbraucami. Tas ir objektīvs apstāklis, jo ir skaidrs, ka pie katra mazākā ceļa posma tehniku dežūrrežīmā nenoliksi. Savukārt pavasara šķīdonī galvenais fokuss vērsts uz drošu pārvietošanos pa grants ceļiem, kuru nestspēja ir ierobežota, liekot šoferiem būt īpaši uzmanīgiem,” teica Artūrs Sokolovs.
Vērtējot pieprasījumu pēc pasažieru pārvadājumiem Jēkabpils novadā, ir atzīts, ka tas ir stabili augsts stratēģiski svarīgajos maršrutos, kas savieno pagastu centrus ar pilsētu. Īpaši to izjūt rīta un vakara stundās, kad iedzīvotāji dodas uz darbu vai izglītības iestādēm un atpakaļ. No ekonomiskā viedokļa tālākos un mazāk apdzīvotos maršrutos piepildījums reizēm ir zems, tomēr nevarot uz to raudzīties tikai no peļņas viedokļa. Sabiedriskajam transportam novadā ir būtiska sociālā funkcija — nodrošināt mobilitāti katram iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Veicot pasažieru pārvadājumus novada lauku teritorijā, lielākais šķērslis parasti ir sliktie ceļi.
Labs pakalpojums
“Tukuma auto” pārstāvis atzina, ka sistēma “Pietura uz pieprasījuma” Jēkabpils novadā darbojas sekmīgi un uzlabo maršrutu efektivitāti. Sistēmas pamatā ir savstarpēja redzamība un komunikācija — pasažierim pieturā jābūt pamanāmam (tumsā jālieto atstarotājs), savukārt autobusā esošajiem laikus jāinformē vadītājs par vēlmi izkāpt. Lielākā daļa iedzīvotāju šo kārtību ir apguvuši, un tā palīdz nodrošināt operatīvāku satiksmi. Tieši šoferi redz reālo situāciju uz ceļiem un pasažieru plūsmu, tāpēc viņu viedoklis ir izšķirošs servisa uzlabošanā. Pēdējos gados darbs kļuvis tehnoloģiski sarežģītāks (jaunas kases sistēmas, dati), taču šoferi savus pastāvīgos braucējus pazīst labi, un tas palīdz uzturēt cilvēcisku saikni.
Uzņēmuma nostāja gan esot stingra — pasažierus ārpus noteiktajām pieturvietām izlaist nedrīkst. Tas ir saistīts ar drošību, jo pieturas izveidotas vietās, kur apstāšanās ir droša gan gājējam, gan citiem autovadītājiem. Pēdējo gadu laikā pasažieri vairāk pieprasa komfortu un vairāk arī izmanto modernos norēķinu veidus, kas atvieglo vadītāja darbu.
Autotransporta direkcija saņem arī sūdzības par reisu neizpildi. Galvenie ir tehniski iemesli, slikti ceļa apstākļi, kā arī vadītāju trūkums.
Autobusā piekakāta sēdvieta
No 2021. gada pasažieru pārvadājumus Bauskas novadā veic AS “Nordeka”, ar ko līgums ir līdz 2031. gada 31. jūlijam. Šobrīd Bauskas novadā ir 46 reģionālā sabiedriskā transporta maršruti.
Lai palūkotos, kāda ir ikdiena lauku maršrutos, rīta reisā uz Mežotnes pagasta Strēlniekiem devās “Bauskas Dzīves” žurnālisti kopā ar šoferi Juri Dubinski. Viņš šo darbu veic jau vairāk nekā 20 gadus. Kaut arī varētu doties pelnītā atpūtā, viņš atsācis darbu, jo vēlējies papildus nopelnīt. Tāda ir nozares realitāte — darbinieki pārsvarā ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Arī “Nordekas” Bauskas filiālē apliecina, ka autobusu šoferi galvenokārt ir ar lielu darba stāžu. Kopumā novadā pasažierus pārvadā 64 šoferi. Akūts darbinieku trūkums pašlaik uzņēmumā neesot, taču vienmēr tiekot gaidīti jauni strādāt gribētāji. Kāpēc jaunieši neraujas strādāt uz autobusa? Viens no iemesliem ir atalgojums. Ja vari, piemēram, celtniecībā nopelnīt vairāk, kāpēc gan izvēlēties profesiju, kur darba ritms nebūt nav vieglāks?
Juris novērojis, ka jaunajiem nepatīk agrā celšanās. Torīt viņš modies ap pieciem, jo bijis vēl viens reiss. Taču ir reizes, kad darbā jābūt jau pirms četriem. Darba diena sanāk gara, pa vidu reisiem ir dīkstāve, kas ir apmaksāta, taču krietni mazāk nekā darba stundas. Vēl viens iemesls, kas dažus attur no autobusu šofera profesijas, ir darbs ar cilvēkiem, kas nav viegls. Lielākās problēmas sagādā iereibušie. Tieši tāpēc tos nelabprāt uzņem autobusā. Bijušas reizes, kad šādi pasažieri pieslapina krēslu. Bet trakākais, kas piedzīvots autobusā, — piekakāta sēdvieta.
“Nordekas” Bauskas filiālē neslēpj, ka saņem sūdzības arī no iedzīvotājiem. Bijuši pārmetumi par to, ka pieturai autobuss pabraucis garām par ātru, citviet tas kavējies, ka mikroautobusā māmiņām problēmas iekļūt ar bērnu ratiņiem. Cilvēkiem ir pretenzijas arī pret konkrētiem šoferiem. Neviena sūdzība netiekot atstāta novārtā. Ja nepieciešams, ar darbiniekiem tiek pārrunāti konkrētie starpgadījumi.
Visu problēma — sliktie ceļi
Pērn, kad “Bauskas Dzīve” viesojās vairākos novada nomaļajos ciemos, vietējiem jautāja arī par sabiedrisko transportu un iespējām nokļūt novada centrā. No visām šīm apdzīvotajām vietām kaut reizi dienā autobuss uz Bausku brauc. Seniorus apgrūtina tas, ka, agrā rīta stundā nonākot pilsētā, līdz mājupbraukšanai ilgi jāgaida. Savukārt strādājošajiem pieskaņoties transporta grafikam ir sarežģīti. Taurkalnē slikto ceļu dēļ cilvēki labāk dodas Aizkraukles virzienā, nevis uz novada centru Bausku. Tomēr daudzi laukos dzīvojošie bez autobusa iztikt nevar, jo tikai tā viņi var tikt uz darbu.
Cilvēkus gan ļoti satrauc tas, ka braucēju autobusos kļūst mazāk un kādus reisus varētu arī likvidēt. Tas radītu šausmīgas neērtības, un situācija ar transportu kļūtu praktiski neatrisināma, ja nav šofera tiesības un savas automašīnas. Pēdējo četru gadu statistika dramatiskas izmaiņas pasažieru skaita ziņā neuzrāda. 2025. gadā, salīdzinot ar 2024., sarukums gan bija par aptuveni 21 000.
Žurnālistu atpakaļceļa braucienā no Strēlniekiem uz Bausku praktiski visas sēdvietas aizņemtas. Mežotnē vien iekāpa 10 cilvēki. Pasažierus bija jāuzņem arī katrā nākamajā pieturā līdz pat Bauskai. “Nordekā” novērojuši, ka plūsmai tendence palielināties ir mēneša otrajā pusē, kad cilvēki saņēmuši algu, pensiju vai pabalstus. Izrādās, ka lauku maršrutos braucēji lielākoties norēķinās skaidrā naudā.
Novadā vēl nepiedāvā pakalpojumu “Pietura pēc pieprasījuma”, bet darbs ir procesā. Šobrīd izņēmuma gadījumos šoferi gados vecākus pasažierus mēdz izlaist ārpus pieturām, taču jāsaprot, ka šādās vietās atbildība par to, ja ar cilvēku notiek kāda nelaime uz ceļa, jāuzņemas būs šoferim. Līdz ar to nevar pārmest autobusu vadītājiem, ja viņi atsakās to darīt.
Runājot par autobusiem, nevar neminēt pārvadātāja un arī pasažieru lielāko bubuli — lauku ceļu stāvokli. Tas praktiski visos virzienos esot slikts, īpaši jau tagad pavasarī. Ceļi ir arī galvenais iemesls, kāpēc it kā vēl visai jauni transporta līdzekļi iziet no ierindas. Uz ceļu stāvokļa fona tādas nelielas neērtības kā, piemēram, pasažieru un arī vadītāja sēdvietas šaurība vidējās klases autobusā, šķiet diezgan nebūtiskas.
Vēlas braukt uz Igauniju
Alūksnes un Smiltenes novada iedzīvotāju ikdienas gaitas nereti ved no viena novada uz otru. Šajā maršrutā satiksme kopumā ir laba. Skumīgi gan tas, ka no Smiltenes novada Apes nevar ērti tikt uz Alūksnes novada Veclaiceni, lai, piemēram, izstaigātu tur esošās dabas takas. Vismaz vasaras periodā būtu ļoti vērtīgi padomāt par šāda maršruta izveidi. Vēl daudzi vēlas nokļūt uz Opekalna kapsētu, bet tas nav iespējams. Ņemot vērā reģiona tuvumu Igaunijai, iedzīvotāji iesaka vēl kādu ideju — būtu jauki, ja no Apes vai Alūksnes varētu aizbraukt uz Igauniju, piemēram, uz tuvējo Veru pilsētu, kas ir piecdesmit vai sešdesmit kilometru attālumā.
Apes pusē ir pieturas “uz pieprasījuma”, un nav bijusi tāda situācija, kad autobusa vadītājs neapstātos, un ir gadījumi, kad kādu izlaiž ceļa galā, kur pat nav pieturas. Pirms daudziem gadiem pasažieri novērojuši, ka autobusu vadītāji neizsniedza braukšanas biļetes. Tagad vairs tādu problēmu neesot. Biļešu cenas gan ir nedaudz paaugstinātas.
Ne visur sabiedriskais transports ir pietiekams. Piemēram, lai konkrētā laikā no Smiltenes novada Gaujienas nokļūtu Alūksnē, tas sagādā problēmas. No Gaujienas vieglāk nokļūt Rīgā, nevis Alūksnē, kas ir salīdzinoši tuvu. Lielākā problēma, kas saistīta ar sabiedrisko transportu, ir ceļi — īpaši zemes. Arī Jaunannā nedēļas nogalē iedzīvotāji atstāti bez iespējas nokļūt Alūksnē un atpakaļ. Cilvēki ir neizpratnē — tik tuvu Alūksnei, ceļš ir asfaltēts, kāpēc nevar noorganizēt transportu? Lielākā daļa pasākumu pilsētā notiek sestdienās — koncerti, teātri, gadatirgus. Jaunannieši kā notiesātie nekur nevar tikt, ja nav sava transporta.
Jaunanniešiem gan esot sava “WhatsApp” grupa, kurā raksta tie, kuri brauc un mašīnā ir brīvas vietas, kā arī jautā par iespēju aizbraukt uz pilsētu tie, kuriem nav sava transporta. Tas nav risinājums visiem — lielai daļai senioru nav šādu aplikāciju, bet tieši šai vecuma grupai transports visvairāk nepieciešams.
Strādā ilgāk
Lai nāktu pretim pasažieriem ērtību ziņā, pagarināts Alūksnes autoostas darba laiks. SIA “Alūksnes autoosta” valdes priekšsēdētāja Jeļena Žīgure stāsta, ka tagad tas ir no pulksten 7 līdz 19 arī brīvdienās un svētku dienās. Sūdzības galvenokārt ir par biļešu cenām.
Tomēr faktiskais pasažieru skaits krītas, un esošais sabiedriskā transporta maršrutu tīkls Alūksnes novadā lielā mērā ir sakārtots tā, lai primāri nodrošinātu izglītojamo pārvadājumus. Maršrutu tīkls nodrošina katra pagasta centra savienojumu ar novada centru. Iedzīvotāji pašvaldībā nereti vēršas ar ierosinājumiem par izmaiņām sabiedriskā transporta kustības sarakstā un var to darīt arī turpmāk. Pašvaldība šos priekšlikumus izskata un, ja tie ir pamatoti, ar lūgumu veikt izmaiņas vēršas pie Vidzemes plānošanas reģiona. Tomēr jāņem vērā, ka valsts budžeta finansējums sabiedriskā transporta pārvadājumu nodrošināšanai ir ierobežots. Līdz ar to, ja vēlas veikt izmaiņas kādā esošā maršrutā vai atvērt jaunu reisu, jārēķinās, ka no kaut kā ir jāatsakās.
Savienojumā ar vilcienu
Jau ilgus gadus Valkas novada iedzīvotājiem sabiedriskā transporta pakalpojumus gan starppilsētu, gan maršrutos pa Valkas pilsētu sniedz SIA “VTU Valmiera”. Kopš aizvadītā gada 1. jūlija uz 12 mēnešiem atklāja jaunu, eksperimentālu autobusu līniju starp Valku un Valgu. Kaimiņos Smiltenes novadā sabiedriskā transporta pārvadājumus veic pat divas kompānijas — SIA “VTU Valmiera” un AS “CATA”.
Salīdzinot ar Smiltenes novada iedzīvotājiem, Latvijas — Igaunijas pierobežā dzīvojošajiem vēl ir dota iespēja pārvietoties ar vilcienu maršrutā Valgas stacija (Igaunija) — Lugažu stacija (Latvija) — Rīga un atpakaļ. Vilciena pasažieriem, izkāpjot Lugažu stacijā, pakaļ atbrauc tuvinieki vai viņiem ir jāizmanto SIA “VTU Valmiera” nodrošinātais autobuss, kas no nelielās stacijas meža malā kursē līdz pilsētai.
Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar autobusu, un šajā jomā ačgārnību netrūkts. Piemēram, tie saucamie tehniskie reisi, ko mēģināts risināt, bet pagaidām bez rezultāta.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Staburags”.
