Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši ieteikumus, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem, tomēr nozarē strādājošie pret tiem ir kritiski. Jauniešu seksuālā veselība ir “karsts kartupelis” konservatīvu uzskatu, reliģisku motīvu un atšķirīgu viedokļu dēļ. Par seksuālo audzināšanu skolās būtu jāmāca, balstoties uz pierādījumos pamatotu, vecumam atbilstošu informāciju, kas aptver ne tikai bioloģiskos aspektus, bet arī veselīgas attiecības, piekrišanu un emocionālo drošību.
Esmu pārliecināta, ka šīs tēmas pamatus bērnā jāieliek vecākiem. Tā ir intīma saruna, kuru nenobriedušas smadzenes nevar aptvert vienā piegājienā.
Skolai būtu jāpapildina ģimenē iegūtais, nodrošinot strukturētu, pārdomātu un profesionāli pasniegtu informāciju. Tas nenozīmē aizstāt vecākus, bet gan sadarboties — veidot kopīgu izpratni, kur bērns jūtas droši uzdot jautājumus un saņemt uzticamas atbildes. Turklāt ne visās ģimenēs šīs sarunas vispār notiek, un tas rada nevienlīdzību jauniešu zināšanās un izpratnē.
Svarīgi arī saprast, ka seksuālā izglītība nav tikai par fiziskiem procesiem. Tā palīdz jauniešiem izprast robežas, cieņu, piekrišanu un savas emocijas. Šīs prasmes ir būtiskas ne tikai pusaudžu gados, bet visā turpmākajā dzīvē.
Liela daļa mūsdienu vecāku lauž sociālās stigmas, kurās paši ir uzauguši, un mācās ar bērniem runāt par sava laika tabu tēmām. Tie nav tikai seksuālas dabas jautājumi, bet arī jūtu izpausmes, vājuma atzīšana, pašvērtības kritēriji un citas tēmas. Šis process nav vienkāršs un prasa gan drosmi, gan pašrefleksiju. Vecākiem nākas pārskatīt savus uzskatus, atzīt zināšanu trūkumu un reizēm arī mācīties kopā ar bērniem.
Mūsdienu informācijas telpa ir plaša un bieži vien pretrunīga, tāpēc bērniem un jauniešiem ir nepieciešami uzticami orientieri. Skola var būt viena no šādām vietām, kur tiek sniegta pārbaudīta un sabalansēta informācija, kas palīdz jaunietim kritiski izvērtēt apkārt dzirdēto un redzēto.
Svarīgi ir arī veidot dialogu starp vecākiem, skolotājiem un speciālistiem, nevis nostādīt šīs puses pretējās nometnēs. Tikai sadarbojoties iespējams radīt vidi, kurā bērns jūtas droši, saprasts un informēts. Galu galā mērķis visiem ir viens — audzināt zinošus, atbildīgus un emocionāli veselus jauniešus. Tāpēc diskusijai par seksuālo izglītību nevajadzētu būt balstītai bailēs vai aizspriedumos, bet gan vēlēšanās saprast un palīdzēt nākamajai paaudzei augt drošā un atbalstošā vidē.
