Šķiet, šobrīd nav apspriestāka temata kā par dziesmu svētkiem “Manai dzimtenei”, kas būtu veltījums Maestro Raimondam Paulam saistībā ar viņa 90. jubileju. Svētki būs vai nebūs? Vai uz tiem dosies arī mūsu novada kori?

Būs unikāls notikums

Grandiozā pasākuma sagatavošanās darbi sākās jau 2024. gadā. Koru pieteikšanās tika izsludināta ar pērnā gada 13. janvāri. Dienu vēlāk, 14. janvārī, www.manaidzimtenei.lv bija izplatīts paziņojums, ka “Mežaparka Lielajā estrādē “Sidraba birzs” pulcēsies 12 000 kora dziedātāju un Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģenti, izcili solisti, Latvijas Radio bigbends un citi populāri mūziķi, lai apvienotos grandiozā koncertā, kurā izskanēs Maestro Raimonda Paula sacerētās dziesmas korim un viņa populārākās melodijas dažādu komponistu aranžijās.

Vērienīgais koncerts būs unikāls notikums, kas atklās Raimonda Paula mūzikas spēku, vienojot latviešus gan dzimtenē, gan citviet pasaulē.”

Svētku radošās komandas sastāvā ir komponists Jānis Ķirsis, aktrise un režisore Dita Lūriņa, Dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis. Tāpat paziņojums vēsta, ka koncertā piedalīsies un Raimonda Paula dziesmas atskaņos izcili solisti un Latvijas Radio bigbends. Koncerta kopkorī aicināti piedalīties Latvijas un diasporas kori. Kopkora muzikālā vadība uzticēta izcilākajiem Latvijas koru diriģentiem.

Maestro grib norobežoties

Biļetes uz svētkiem sāka pārdot pērn 1. martā, 25. oktobrī sākās nošu grāmatiņu saņemšana. Šī gada aprīlī — maijā jānotiek koru skatēm, 10. jūlijā ieplānots mēģinājums, 11. jūlijā — ģenerālmēģinājums un svētku koncerts.

Sarīkot dziesmu svētkus Mežaparkā par godu Maestro — lieliski! Vēlmi dziedāt izteikuši teju 14 000 koristu. Tomēr viss neaizgāja kā pa sviestu.

Pagājušā gada beigās Raimonds Pauls TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atklāja, ka ļoti skeptiski noskaņots pret šiem dziesmu svētkiem, jo daudziem tā ir iespēja nopelnīt ar viņa vārda palīdzību, uzsverot, ka svētku rīkošanai nav piekritis.

Uz Maestro izteikumiem reaģēja svētku rīkotāji, norādot, ka svētku organizēšana notiek bez valsts, pašvaldību vai cita veida ārēja finansējuma. Par dalību koncertā nav jāmaksā dalības maksa, pasākumā ir paredzēta dalībnieku ēdināšana mēģinājumu un koncerta dienā.

Virsdiriģenti raksta vēstuli

Ar to gan nekas nebeidzās, un notikumi sāka mainīties ne pa dienām, bet gandrīz pa stundām. Vispirms organizatori, respektējot Maestro, nolēma mainīt svētku nosaukumu. Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai dzimtenei” pārtapa par dziesmu svētkiem “Manai dzimtenei”. Pēc tam atsevišķi komponisti, mūziķi, kordiriģenti un mūzikas producenti atklātā vēstulē pauda, ka uzskata par nepieņemamu SIA “Auss Media” un biedrības “Latvijas Festivālu asociācija” īstenoto projektu “Dziesmu svētki “Manai Dzimtenei”, kas iepriekš ticis piedāvāts kā “Raimonda Paula Dziesmu svētki”. Vēstules autori norādīja, ka, izmantojot Paula vārdu, tikuši maldināti koristu kolektīvi, diriģenti, izpildītāji un klausītāji, kā arī pasākumam piesaistītas pašvaldības un valsts iestādes, lai iegūtu publisko finansējumu. Vēstulē pašvaldības un Kultūras ministrija tika aicināta izvērtēt dalību šajā pasākumā un ieguldījumu tajā.

Maestro vērsās pēc juridiskās palīdzības, vēlreiz norādot, ka no šiem svētkiem norobežojas un nekad nav devis piekrišanu sava vārda, uzvārda, attēlu, preču zīmes izmantošanai šajā projektā. Janvāra beigās kļuva zināms, ka virsdiriģenti nolēmuši neturpināt svētku sagatavošanas nodrošināšanu. Ņemot vērā dziedātāju vēlēšanos, šogad koncertprogrammās tiks iekļautas Paula dziesmas, tādējādi viņu godinot nozīmīgajā jubilejā. Liekas, organizatori šobrīd gatavi uz visu, lai svētkus saglabātu, arī atkāpties no svētku rīkošanas, peļņu, ja tāda būs, novirzīt pēc Maestro ieskatiem. Savukārt Raimonda Paula pārstāvji norāda, ka viņš no šī pasākuma norobežojas.

Ieguldīts liels darbs

Došanās uz dziesmu svētkiem “Manai dzimtenei” bija arī Aizkraukles novada koru plānos. “Staburags” sazinājās ar Aizkraukles koru apriņķa virsdiriģentu Eduardu Grāvīti  un lūdza viņa komentāru.

Aizkraukles koru apriņķa virsdiriģents Eduards Grāvītis

— Viens ir tas, ka nodoms tiešām labs un arī iegansts ir labs. Bet kāda ir forma un motīvi cilvēkiem, to mēs nezinām. Acīmredzot Maestro zina.

Mēs katrs izvēlamies cilvēku, ar ko veidot kādu pasākumu. Man ar Maestro savlaik ir bijuši seši — septiņi kopīgi koncerti, projekti. Esam tikušies arī ārpus projektiem, līdz ar to es labi komponistu pazīstu. Mēs visi esam cilvēki ar savām pozitīvajām un citām emocijām. Ar cieņu noliecu galvu viņa talanta priekšā. Kā cilvēks viņš ir ļoti vienkāršs. Viņš atļaujas skaidri un gaiši pateikt savu pozīciju. Šeit viņš neizplūst nekādos izskaidrojumos, bet pasaka: piedodiet, es no tā visa norobežojos.

Es sēdēju sapulcē starp Ķirsi junioru un Mārtiņu Klišānu. Mūs informēja par to, kas notiek. Tas bija kādu nedēļu pirms mūsu kopīgās virsdiriģentu vēstules. No organizatoru puses bija pateikts, ka strādājam, viss ir kārtībā. Es saplānoju kopmēģinājumus, un mēs strādājam. Astoņi novada kori — “De Cantare”, “Aizkraukle”, “Anima”, “Dīvaja”, “Vīgante”, “Loreleja”, “Daudzeva”, “Staburags” — ir pieteikušies šim projektam. Paralēli mums ir pašiem savs projekts ar Raimonda Paula dziesmu repertuāru, kas notiks 30. maijā Aizkraukles kultūras centrā un kas nav saistīts ar dziesmu svētkiem “Manai dzimtenei”. Mūsu nostāja kopumā nemainās, joprojām kontaktējos gan ar Nacionālo kultūras centru, gan ar Mārtiņu Klišānu un saņemu informāciju. Pagaidām šī informācija nedz apstiprina, nedz noliedz to, ka šāds koncerts var pastāvēt. Paralēlā diskusijā bija variants, ja nu būs citi organizatori, tad mākslinieciskā grupa dosies pie Maestro un mēģinās rast risinājumu.

Es respektēju Maestro nostāju. Ir lietas, kurās pieļauj kompromisus, bet ir lietas, kurās kompromiss netiek pieļauts. Šajā situācijā nesaskatu katastrofu, ir tikai skumji, ka šie 14 000 dziedātāji noticēja cilvēkiem, kas veica šo uzsaukumu. Tika nodrukātas nošu grāmatas. Vieni par kultūras namu līdzekļiem, citi par personīgo naudu tās iegādājās. Sīkums — 5 eiro! Bet tā ir nauda.

Es vadu divus kolektīvus — jauniešu kori “De Cantare” un jaukto kori “Aizkraukle”. Gandrīz visi dziedātāji pieteicās. Ļoti sāpīgi ir manam jauniešu korim, jo viņi tikko, aizvadītajā vasarā, ar ļoti lielu saviļņojumu dziedāja Sidraba birzī. Paula koncertam viņi pieteicās tieši kopības sajūtas, vienotības dēļ. Jā, mums ir, kur tās dziesmas dziedāt. Vispirms 30. maijā. Tad 13. jūnijā repertuāru izdziedāsim Bebros, kur notiks mūsu izcilā kordiriģenta Teodora Kalniņa atmiņu pēcpusdiena.

Izlasīju organizatoru grupas skaidrojumu, ka viņi var atkāpties no savām tiesībām uz šo koncertu. Cik saprotu, līgums ar estrādes uzturētājiem, kas ir Rīgas dome, vēl nav parakstīts. Es paļaujos uz cilvēkiem, kas par to atbildīgi. Ja nenotiks, tad skumji, bet tā būs kārtējā mācība, cik ļoti tādiem cilvēkiem “var uzticēties”.

Ir prieks par mūsu novadu. Astoņi kori gatavi piedalīties, tie turpina mēģināt. Es vienmēr ar pietāti un atbildību izturos pret visiem koncertiem, ko varētu teikt arī par 30. maija koncertu. Tajā piedalīsies arī bērnu kori, un tas nav mazāk nozīmīgs kā plānotais 11. jūlija koncerts. Dalībnieki un diriģenti ieguldījuši darbu.

Pašvaldība nesegs visus izdevumus, bet, cik varēs, palīdzēs. Runājot par Aizkraukles kultūras centra jaukto kori, mēs atsakāmies no ikdienas koncertiem un transportizdevumiem paredzētos līdzekļus novirzīsim 11. jūlija svētkiem. Es ceru, ka visas zvaigznes nostāsies un svētki notiks.

***

Mājaslapā www.manaidzimtenei.lv joprojām ir aktīvs laika skaitītājs, ziņojot, cik dienu, stundu, minūšu, sekunžu atlicis līdz dziesmu svētkiem “Manai dzimtenei”. “Biļešu paradīzē” turpinās biļešu tirdzniecība. Šobrīd neviens nezina teikt, vai svētki notiks un, ja nenotiks, vai izdoto naudu varēs atgūt.

Viss taču likās tik pašsaprotami, ka tādiem svētkiem ir jābūt. Pusgadu (kāpēc ne agrāk?) pirms to sākuma medus mucā iekrīt darvas piliens, kas liek krist maldu un neziņas plīvuram. Notikumi mainās, un nav zināms, kas notiks rīt un parīt, vai puses nonāks pie kāda kompromisa vai nē. Cilvēkam, parastajam, to nesaprast. Tikmēr tie 14 000 gan no Latvijas, gan diasporas ieguldījuši darbu, personīgos līdzekļus, veikuši korekcijas savos plānos, lai satiktos Sidraba birzī, izdziedātu dziesmas, kas lielajos svētkos neskan un kas klausītājiem noteikti vairāk ietu pie sirds, izjustu kopības un vienotības sajūtu un godinātu dižgaru. Vai pēc visas šīs rīvēšanās svētki kādam sagādātu prieku? Kaut kāda rūgtuma piegarša jau paliks. ◆

Viedokļi

SANDRA SMONA, sieviešu kora “Daudzeva” dziedātāja

— Dziedāšana ir laba lieta, jo tā ir kopābūšana, un svētki vienmēr cilvēkus vieno. Ņemot vērā to, ka daudzi virsdiriģenti un iesaistītie cilvēki ir norobežojušies, manuprāt, svētki nevar notikt. Tiem vairs nebūs iecerētās kvalitātes. Ar kādām sajūtām tad stāvēsi un dziedāsi Mežaparkā? Es nezinu, kurš bijis vainīgs un kurš nē, skaidrs, ka viena pagale nedeg. Cienot Maestro nostāju, es personīgi negribētu dziedāt. Nevajag upei mainīt straumi — tā tek tā, kā tā tek. Ir jāļaujas. Ja arī svētki notiks, pēc visa sakultā ūdens vismaz man tie nebūs ar patīkamu pēcgaršu.

SANDRA SPRUČA, jauktā kora “Aizkraukle” dalībniece

— Klausoties apkārtējo viedokļus, pārsvarā dzirdu, ka šie svētki tika rīkoti diezgan negodīgi. Un viedokļi pārsvarā ir par to, ka svētki jāatceļ. Diezgan lielā juceklī un slepenībā tie tika “uzmeistaroti”. Kamēr Maestro ir pie veselības, zinot viņa attieksmi, jāļauj viņam mierīgi nodzīvot savus gadus. Visa šī jezga var paātrināt viņa aiziešanu, bet, zinot Mežāža spītu, tas tik ātri nebūs. Lai viņam laba veselība! Bet rīkotāji lai pagaida!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.