Atvadas no daudzcīņas
— Pastāsti par sevi!
— Esmu uzaugusi Koknesē. Bērnībā, līdz pat sākumskolas beigām, biju salīdzinoši kluss un paklausīgs bērns. Vēlāk sāku spuroties — parādījās sportiskais raksturs: noteicu, ko vēlos sasniegt, un neko citu neredzēju. Šovasar absolvēju I. Gaiša Kokneses vidusskolas 9. klasi, un jau rudenī sāku mācības Murjāņu sporta ģimnāzijā.
— Kā nokļuvi vieglatlētikas pasaulē?
— Pirms sporta nodarbojos ar tautas dejām. Tomēr kaut kas nesalikās kā vajag, un es dejošanu pametu. Mamma ieteica pamēģināt vieglatlētikas treniņus. Man tolaik bija astoņi gadi, un līdz šim brīdim tieši tikpat daudz gadus esmu veltījusi vieglatlētikai. Ja godīgi, pirmo treniņu gadu īsti neatceros, taču spilgti atmiņā palikusi tautas bumbas spēlēšana pēc nodarbībām kopā ar treniņu biedriem, kad ar bumbu veicām stafetes skrējienus. Valdīja liela kopības sajūta — visi bijām vienoti mērķī un jutāmies līdzvērtīgi.
— Uz starta izej dažādās disciplīnās. Ir kādi favorītveidi?
— Divus gadus biju daudzcīņniece — pagātnes formā, jo vairs ar to nenodarbojos. Pēc tam fokusējos trīs disciplīnām: trīssoļlēkšanai, augstlēkšanai un šķēpa mešanai. Tagad Murjāņos esmu šķēpmetēju grupā, taču savam priekam ik pa laikam patrenējos arī trīssoļlēkšanā. Ziemā plānoju startēt sacensībās šajā disciplīnā.
— Daudzcīņa ir gan fiziski, gan mentāli smags izaicinājums.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
