Pret veselo saprātu. Novembra salā silto dīvānu nomaina pret ledu
09:5829.11.2025
Imants Kaziļuns
107
Dalies:
Pirms sešiem gadiem Arvīds Duntavs ar ģimeni — sievu Lauru un trīs bērniem, no Jelgavas puses Ozolniekiem pārcēlās uz Vietalvu. Šogad novembrī, tuvojoties valsts dzimšanas dienai, Arvīds metās avantūrā — apbraukt apkārt Latvijai gar tās robežu. Viegli to būtu paveikt ar automašīnu. Arvīds ar domubiedriem to izdarīja ar motociklu.
Dzimšanas diena katram ir nozīmīga, valstij jo īpaši. Tāpēc Arvīds nosvinēt to gribējis nevis pie televizora, bet izdarot ko par prieku sev un citiem. Apbraukt Latviju būtu piedzīvojums arī labos laika apstākļos, bet novembrī… Arvīds saka — tas ir pret veselo saprātu.
— Jūs esat no tiem, kas paši sev māk radīt svētkus, notikumus.
— Jā, ja vēl ir kompānija, kas uz to parakstās līdzi, kāpēc gan ne. Runājot par laikapstākļiem, novembris nav piemērotākais mēnesis šādai avantūrai. Tā kā iepriekš dzīvojām Zemgalē, bijām pieraduši pie citāda klimata, kas atšķirīgs no Pļaviņu puses. Kad Jelgavas pusē vēl zaļa zāle, Vietalvā jau sniega kārta. Iepriekš moču sezonu noslēdzu 18. novembrī. Piestiprināju pie motocikla valsts karogu un izbraucu kādus 70 — 80 kilometrus. Nekad tik traki kā šogad, kad “novīlēju” 1800 kilometru. Tā bija piektdiena, kad vēl laiks pieturējās silts, izgāju laukā vienā kreklā, bet sestdien, kad startējām — pārsteigums. Uz ceļa bija sniegs un ledus.
Iekārdināja ar pīrāgiem
— Kur bija starta punkts?
— Kā satikšanās vietu pie sevis Rīgā piedāvāja veikala “Motoland” īpašnieks Leo Znotiņš. Īpaši negribējās braukt Rīgā, bet viņš mūs iekārdināja ar paša ceptiem pīrāgiem un kafiju. No Vietalvas izbraucu ap septiņiem rītā un ap deviņiem biju Rīgā. Leo piedāvāja veikalu atvērt ātrāk. Lai tie, kas kaut ko piemirsuši, piemēram, siltus cimdus, varētu tos vēl nopirkt. Savācāmies seši braucēji — no Platones, Sesavas, Tīnūžiem, Ogres, bija arī viena meitene — Ilva no Jelgavas. Viņai šī bija pirmā motosezona. Pirms tam pieteicās vairāki, bet daudzus nobiedēja laikapstākļi. Daži izstājās pirmajos desmit kilometros, piemēram, Valdis, kuram ir motocikls ar blakusvāģi.
— No Rīgas devāties Kolkas virzienā?
— Braucām pulksteņrādītāja virzienā. Vispirms devāmies uz Ainažiem. Tālāk Mazsalaca, Staicele, kur gāja pavisam bēdīgi. Tā nebija braukšana, drīzāk slidināšanās. Visiem bija pa piedzīvojumam. Tālāk uz Rūjienu, Valgu un caur Igauniju līdz Apei. Varējām braukt pa Latvijas pusi, bet Igaunijā ceļš ir labāks, vismaz asfaltēts. Kad bijām Igaunijā, pievienojās braucēji no Alūksnes, un pusi dienas līdz Balviem braucām kopā. Mēs turpinājām ceļu caur Rēzekni uz Krāslavu. Vakarpusē, ap astoņiem, termometrs rādīja mīnus četrus grādus.
Pēc Krāslavas atpakaļceļa nebija...
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.