Gatavojoties jaunajai izrādei “Kritiens augšup”, Jaunajam Rīgas teātrim bija nepieciešami portreti ar dāmām labākajos gados. Šim aicinājuma atsaucās arī vairākas Pļaviņu apvienības seniores, piedaloties saistošā fotosesijā. Aizvadītajā nedēļā viņas bija aicinātas noskatīties izrādi.
Izrāde veidota pēc vācu teātra aktiera Joahima Meierhofa grāmatas, kurā viņš apraksta savu ceļojumu pie mammas. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Otra galvenā tēma grāmatā un arī izrādē ir par aktiera profesijas neredzamo pusi no traģiskā un komiskā skatu punkta. To visu izspēlēja Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Jānis Skutelis, Ritvars Logins, Gerds Lapoška un Kristīne Krūze. Izrādi papildināja fotogrāfa Mārtiņa Grauda uzņemtie mammu un vecmāmiņu portreti. Kopumā visā Latvijā tādi tapa vairāk nekā 1000, kas redzami ekrānā izrādes laikā.
Seniores, kuras iesaistījās šajā fotosesijā, saņēma ielūgumu apmeklēt teātri un noskatīties izrādes ģenerālmēģinājumu, ko liela daļa arī izmantoja. Izrāde gan ir diezgan gara — 4 stundas un 35 minūtes, trijos cēlienos. Tomēr, kā atzina dāmas — šis laiks pagāja nemanot, jo izrāde bija interesanta un katra gribēja redzēt, vai parādīs arī viņas portretu. Lielāko daļu pļaviņiešu arī varēja ieraudzīt! Pirms izrādes Alvis Hermanis gan atzina, ka attēlu ir ļoti daudz, un tos, visticamāk, katrā nākamajā izrādē pamainīs, tāpēc, lai redzētu visus, jānoskatās teju katra izrāde. Tas gan nebūs viegli, jo līdz šī gada beigām visas izrādes ir izpārdotas.
Pļaviņietes atzina, ka interesants un skaists bija gan pats fotografēšanās process, gan iespēja apmeklēt teātri un noskatīties izrādi. Viņas tur laipni sagaidītas, uzrunātas un brīdinātas, ka izrāde ir gara. Tas gan neradījis grūtības. Varbūt ne viss bijis līdz galam izprotams, bet kopumā — saistošs sižets par ģimeni, attiecībām un tādām pat kundzēm labākajos gados kā viņas.
Arī Pļaviņu kultūras centra vadītāja Astrīda Davidova atzina, ka laiks paskrējis gluži nemanot, lai arī sākumā šķita, ka vairāk nekā četras stundas ir gana daudz. Izrāde ir saistoša, kuru ir vērts noskatīties. Turklāt dāmu fotogrāfijas tai piedeva dinamiku. Tā bija arī iespēja būt izremontētajās teātra telpās.
