Daigas dzimtā puse ir Mežāres pagasts, un viņa ir lauku bērns, to vidi izbaudījusi ar visiem priekiem un nebeidzamajiem darbiem, kas bija jāveic abiem ar brāli. Ļoti paticis doties pie mammas uz darbu fermā aprūpēt teliņus. To vidū allaž bijis kāds mīlulis, no kura vēlāk bija žēl šķirties. Savukārt ar vecmāmiņu meitene lasījusi zāļu tējas un ārstniecības augus. Teju visiem zinājusi nosaukumus, un kam tie domāti.
— Tad jau bērniem nebija daudz izklaižu, tikai 15 minūšu multfilma televīzijā, tāpēc laukā vien dzīvojām, paši sev meklējot izklaidi, kad vien nebija jāpalīdz mājas darbos. Man patika un joprojām patīk lauku vide, un ar laiku to novērtēju arvien vairāk. Pilsētā un dzīvoklī laikam nevarētu dzīvot, jo savā mājā pats esi saimnieks. Kad tagad no Rīgas atbrauc meita, arī viņa saka – cik pie mums labi, tāds klusums, neviens netraucē, lai gan tagad dzīvojam pilsētas malā, — teic Daiga.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.