Pļaviņu Bārukalna kapos svinīgi atklātas divas piemiņas vietas — 1941. gadā vācu fašistu nošautajiem pļaviņiešiem un Pļaviņu dzelzceļa stacijas bombardēšanas laikā bojāgājušajiem. Abas ieceres biedrība “Laime Saimē” īstenoja sadarbībā ar Latvijas Ebreju kopienu un Latvijas Restitūcijas fonda finansiālu atbalstu.
Biedrības “Laime Saimē” valdes priekšsēdētājs Andris Zeps atzina, cik svarīgi apzināties vēsturi un atcerēties tos, kuru dzīvības nežēlīgi izdzēstas, īpaši šajā nemierīgajā laikā, kad mums tuvāk notiek bruņoti konflikti. Starp 1941. gadā vācu fašistu Bārukalnā nošautajiem pļaviņiešiem daļa bija ebreji. Tāpat kā tajā pat gadā Pļaviņu dzelzceļa stacijas bombardēšanā vācu uzlidojuma laikā. Kopā 15 cilvēki, kuri guldīti citā Bārukalna daļā. Daļa vārdu ir zināmi, bet lielākā daļa palikuši nezināmi. Abās vietās izvietoti piemiņas akmeņi, izveidotas akmens bruģa taciņas, informatīvas plāksnes ar QR kodu, ko noskenējot var gūt plašāku informāciju par šiem notikumiem. Projektu īstenošanai piesaistīti vietējie uzņēmēji, un arī akmeņi sameklēti Pļaviņu apkārtnē. Kā atzina visi klātesošie — rezultāts ir ļoti veiksmīgs.
Piemiņas vietu atklāšanā klāt bija arī Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča, Latvijas ebreju kopienas vadītāja Gita Umanovska, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis, Aizkraukles novada domes un Pļaviņu apvienības pārvaldes vadība, Saeimas deputāts un “Laimē Saimē” biedrs Raimonds Bergmanis, kā arī citi biedrības pārstāvji.
Sandra Simoviča pateicās par ieguldīto darbu un lielo vēstures izpratni, pieminot šos notikumus, stāstot un mācot par to jaunajai paaudzei. Diemžēl šādi notikumi pasaulē atkārtojas, pieaugot antisemītisma vilnim.
Pateicību Pļaviņu cilvēkiem par šo vietu sakārtošanu izteica arī Iļja Ļenskis, jo nevar pieļaut, ka upura vārdus aizmirst. Tas saistīts ne tikai ar vēsturi, bet arī šodienas notikumiem — teroristu karu pret Izraēlu un Krievijas iebrukumu Ukrainā. Neļaujot nevienam vēstures notikumam grimt aizmirstībā, ir kā cerība nākotnei.
Pretī atdusas vietai dzelzceļa stacijas bombardēšanas laikā nogalinātajiem ir Raimonda Bergmaņa dzimtas kapavieta, un ik gadu to apmeklējot, viņš jau no bērnības zina stāstu par fašistu uzbrukuma upuriem. Tajā dienā, kad tas notika, bojā gāja arī viņa ģimenes locekļi — tēva brālis un vectēva māsa. Viņus gan atpazina, bet šos 15 cilvēkus nē. Tāpēc pateicība biedrībai un visiem iesaistītajiem, ka atdod cieņu kritušajiem.
