Pirmā latviete ar medicīnas zinātņu doktores grādu. Pēc staļiniskās represijas dzimtajā Rīgā atgriezās smagi slima

Neparasta sakritība, ka trīs izcilas latviešu sievietes, kuru vārdi ierakstīti medicīnas vēstures grāmatās, cieši saistītas ar Zemgali. Pirmā diplomētā latviešu ārste Klāra Hibšmane (1878—1946) ir dzimusi Zaļenieku pagastā. Elejas kurpnieka meita Late Veibele (1877—1949) bija pirmā diplomētā latviešu zobārste. Savukārt trešā no šī pulciņa ir Jelgavas strādnieka Anša Bērziņa un viņa sievas Minnas meita Elizabete Jakovļeva (1892— 1955), pirmā latviete tiesu medicīnas eksperte, turklāt pirmā, kura medicīnā ieguva zinātņu doktores grādu.

Elizabetes Jakovļevas mūžs būtu romāna vērts, taču viņas vārds ir nepelnīti piemirsts. Nākamā medicīnas zinātņu doktore dzimusi deviņu bērnu ģimenē, bērnībā piedzīvojusi lielu trūkumu, jo vecāki — strādnieks un zvejniece — saviem bērniem ar pūlēm spēja nodrošināt pašu nepieciešamāko. Tā kā Jelgava bija cieši saistīta ar teātri, Elizabetei bija sapnis, ka arī viņa sevi varētu realizēt mākslā, taču dzīve ieviesa savas korekcijas. Agri zaudējusi abus vecākus, meitene pelnījusi sev iztiku pie radiem Siguldā, taču paralēli, ar lielu centību rūpējoties par savu izglītību, 1910. gadā eksternātā pabeigusi ģimnāziju.