Pilskalnes pagastā notika iedzīvotāju tikšanās ar Neretas apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Ieradās vairāk nekā divdesmit interesentu. Pašvaldība mudina iedzīvotājus sakārtot īpašumtiesības, savukārt pilskalnieši vēlas tīru dzeramo ūdeni un salāpīt cauros namu jumtus.

Sanāksmes sākumā Juris Gorbačovs, Neretas pārvaldes vadītājs, iepazīstināja ar izmaiņām, kuras oficiāli stāsies spēkā no 1. septembra. Iepriekš Aizkraukles novada domes deputāti bija lēmuši par Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagasta pārvalžu, jeb pakalpojumu centru likvidēšanu. Tā vietā izveidotas jaunas amatu vienības – Neretas apvienības pārvaldes priekšniekam būs divi vietnieki. Komunālos jautājumus pārzinās Rihards Trukša, bet administratīvos un attīstības plānošanas jautājumus – Zeltīte Odiņa. Pilskalnes pagasta komunālās nodaļas vadītājs tagad ir Ģirts Rencis Iepriekš viņa bija inženieris Neretas komunālajā saimniecībā. Astra Saveļjeva joprojām turpina strādāt Mazzalves pagastā, bet papildus būs atbildīgā par ceļu un ielu uzturēšanu Pilskalnes pagastā.

Juris Gorbačovs informēja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem līdz 2031. gadam visā Latvijā būs jāveic visu daudzdzīvokļu māju tehniskā apsekošana. Līdz tam iedzīvotājiem ir dots laiks sakārtot ar īpašumiem saistītos juridiskos un tehniskos jautājumus. Likums nosaka, ka māju iemītniekiem jārūpējas ne tikai par savu privātīpašumu, bet arī par kopīpašumu. Ja vairāk nekā puse dzīvokļu mājā ir privatizēti, to īpašnieki var dibināt biedrību un paši nodarboties ar ēkas apsaimniekošanu, tostarp veidot uzkrājumus un ņemt kredītus. Kā labs piemērs minēta tā dēvētā “skolotāju” māja Neretas centrā, kurā ir 36 dzīvokļi. Tās iedzīvotāji ir izvēlējušies algotu pārvaldnieku no sava vidus, kurš kārto dokumentāciju un organizē teritorijas uzkopšanu. Tā kā šajā ēkā trīs dzīvokļi pieder pašvaldībai, sapulcēs to vārdā piedalās Juris Gorbačovs, kuram balsojumā ir trīs balsis.

Var nākties nopirkt pašam savu dzīvokli

Pārvaldes vadītāja vietnieks komunālajos jautājumos Rihards Trukša detalizētāk skaidroja situāciju Pilskalnē, kur iedzīvotājus pēc īpašumtiesībām var iedalīt četrās grupās. Pirmā grupa ir tie, kuru īpašums reģistrēts Zemesgrāmatā. Otrajā grupā ir iedzīvotāji, kuri savulaik īpašumu iegādājušies par pajām, bet nav to reģistrējuši Zemesgrāmatā. R. Trukša uzsvēra, ka juridiski šie cilvēki nav sava mājokļa īpašnieki. Viņš aicināja iedzīvotājus meklēt pirkuma līgumus vai jebko citu, kas pierāda īpašuma iegādi. Viņš arī solīja palīdzēt sakārtot dokumentus. Dažos gadījumos īpašumtiesības var nākties pierādīt caur tiesu. Viņš piebilda, ka īpašuma inventarizācijas lieta maksā ap 150 eiro, savukārt, reģistrācija Zemesgrāmatā ir daudz lētāka. Cita, bet dārgāka, iespēja ir īpašumu iegādāties no jauna. Tāpat līdz galam jāsakārto mantojuma lietas, ja iepriekšējie īpašnieki ir miruši.

Trešā iedzīvotāju kategorija ir īrnieki. Viņiem būs jāpārslēdz jauni, terminēti īres līgumi ar pašvaldību uz laiku līdz desmit gadiem. Līguma termiņš būs atkarīgs no tā, cik apzinīgi īrnieks veicis maksājumus līdz šim. Šiem īrniekiem būs priekšroka savu mājokļu iegādē, turklāt to varēs darīt ar atlikto maksājumu, sedzot dzīvokļa vērtību piecu gadu laikā, taču tas nebūs bezprocentu darījums.

Ceturtajā grupā ir pašvaldībai piederošie brīvie dzīvokļi. Arī tiem tiks sakārtotas īpašumtiesības, un tos piedāvās iegādāties izsolē, priekšroku dodot dzīvokļiem tajās ēkās, kurās ir mazāk tukšo dzīvokļu. Pilnībā apdzīvojot māju, samazinās tās uzturēšanas izmaksas.

Iedzīvotājiem atgādināja, ka visu pašvaldības īpašumu turētāja ir Aizkraukles novada pašvaldība un tai pienākas īres maksa. Savukārt apsaimniekošanas maksu veidos trīs daļas. Pirmā būs administratīvās izmaksas, kas ietver līgumu slēgšanu par pakalpojumiem. Otrā daļa — uzkrājums remontdarbiem, par kura izlietojumu lems paši iedzīvotāji kopsapulcē. Trešā daļa būs maksa par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, ūdeni un kanalizāciju. Mājokļos, kur vēl nav ūdens skaitītāju, tos plānots uzstādīt. Šādu pārvaldības modeli Pilskalnē paredzēts ieviest līdz gada beigām. R. Trukša norādīja, ka sākotnēji apsaimniekošanas maksa būs neliela un nesegs reālās izmaksas, bet ļaus iedzīvotājiem praksē iepazīt jauno sistēmu.

Būtiskas izmaiņas līdz 2031. gadam skars arī daudzdzīvokļu ēku apkuri. Pašlaik katrs dzīvoklis tiek sildīts individuāli, bet sešu gadu laikā paredzēts pāriet uz daļēji centralizētu apkuri, piemēram, vienotu visai kāpņu telpai. Iedzīvotāji gan iebilda, ka nav māju, kurās vienā kāpņu telpā būtu apdzīvoti visi dzīvokļi.

Iespēja, nevis pienākums

Diskusijā par īpašumu izpirkšanu kāda iedzīvotāja vaicāja, kā notiks dzīvokļa vērtēšana — vai par pamatu ņems neremontētu telpu stāvokli, vai dzīvošanai pilnībā piemērotu. Konkrētu atbildi uz šo jautājumu pašvaldības pārstāvji nesniedza. Tomēr pārvaldes priekšnieka vietniece Zeltīte Odiņa minēja piemēru no Ērberģes, kur iedzīvotājam bija pierādījumi par īpašuma iegādi par pajām, un, pamatojoties uz tiem, izdevās sakārtot Zemesgrāmatu bez jaunas inventarizācijas lietas.

Rihards Trukša vēlreiz uzsvēra, ka dokumentu sakārtošana un īpašuma izpirkšana ir iespēja, nevis piespiedu pienākums un iedzīvotāji var turpināt īrēt savus mājokļus kā līdz šim.

Pa krānu tek iedzeltens ūdens

Aktuāls bija arī jautājums par dzeramā ūdens kvalitāti. Iedzīvotāji sūdzējās, ka no krāna tek iedzeltens ūdens. Kā cēlonis tika minēti vecie, pat 50 gadus nemainītie māju iekšējie ūdensvadi. Lai gan laboratorijas analīzēs veselībai kaitīgi piemaisījumi ūdenī nav atrasti un no dziļurbuma tas nākot tīrs, iedzīvotāji tam nepiekrita. Juris Gorbačovs savukārt norādīja, ka cauruļu nomaiņa daudzdzīvokļu ēkās jau ir pašu iedzīvotāju pārziņā. Pašvaldība var nomainīt caurules, kuras pienāk līdz ēkai.

To, ka ir problēmas ar zemē esošajām caurulēm, norādīja vairāki iedzīvotāji. Vietām ūdens krājas uz lauka, kādai mājai bojāta pagraba drenāža. Savukārt, mājai Nākotnes 23 stiprāka lietus laikā caur jumtu tek ūdens un pa bēniņu lūku nonāk kāpņutelpā. No 18 dzīvokļiem šajā ēkā deviņi ir apdzīvoti.

Sanāksmes noslēgumā iedzīvotāji interesējās par iespēju Pilskalnē novietot lielgabarīta atkritumu konteineru, piemēram, mēbelēm. Konkrētu risinājumu uzreiz nerada, taču Juris Gorbačovs ierosināja šādu konteineru sagādāt pavasarī, pirms Lielās talkas. 

Zināšanai

Nākamā tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem notiks Zalvē, 29. septembrī pulksten 16, kultūras namā, un tās laikā lems par nepieciešamību rīkot līdzīgu sanāksmi arī Sproģos. Tikšanās plānotas arī Ērberģē un Neretā.