Latvijas Televīzijā demonstrēja sižetu, kurā divi Kokneses pilsdrupu apmeklētāji pārkāpuši drošības noteikumus un rāpušies augšā uz pilsdrupu mūra, no kura lekuši Daugavā. Šis gadījums beidzies bez traumām, bet tūrisma speciālisti aicina ievērot brīdinājuma zīmes, jo kāpšana drupās ir aizliegta un bīstama.
Pārgalvīgo rīcību Kokneses pilsdrupās iemūžinājuši aculiecinieki. Pa mūra sienu vispirms kāpis viens cilvēks, pēc tam — otrs. Vēlāk abi no mūra ielekuši Daugavā un peldējuši uz laivu, kur viņus gaidījuši draugi. Pilsdrupu klientu apkalpošanas centra speciālisti konkrēto notikumu neredzēja, bet uzsvēra, ka savā darba laikā iespēju robežās apseko drupas un šādus gadījumus neesot fiksējuši.
“Darba laikā neviens pa mūriem nekāpelē. Viņi tomēr uzvedas ļoti adekvāti. Pie mums nekas tāds nav noticis nekad, ka būtu jāizsauc kādi dienesti. Ja vakarā kāds jaunietis grib sevi ļoti pierādīt — tas jau ir cits stāsts,” TV sižetā sprieda klientu apkalpošanas speciāliste viduslaiku pilsdrupās Mārīte Gražule.
Arī Aizkraukles novada pašvaldības policijā Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā izsaukumi uz pilsdrupām nav saņemti. Arī patrulēšanas maršrutā pilsdrupu teritorija nav iekļauta. “Mums ir ierobežoti resursi, mēs nestrādājam 24/7, līdz ar to vairāk apsekojam tās vietas, kur procentuāli lielāka iespēja par kādiem pārkāpumiem. Protams, ja būs aicinājums palīdzēt, mēs noteikti dosimies un palīdzēsim,” sacīja Aizkraukles novada pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola.
Teritorijā ir izvietotas brīdinājuma zīmes, ka uz mūriem ir aizliegts kāpt, jo tie ir drūpoši. Pašvaldībā uzsvēra, ka dažu pārgalvīgu cilvēku dēļ nebūtu pareizi norobežot piekļuvi apzinīgajiem tūristiem. “Objektu sezonas laikā, kas ir no aprīļa līdz oktobrim, apmeklē vairāk nekā 30 tūkstoši apmeklētāju. Šis ir dabas objekts, tas ir brīvi pieejams, tas rada pievilcību šim objektam. Savukārt, ja mēs to norobežosim ar sarkanām lentām, tad noteikti tas mazinās vēlmi arī šo objektu apmeklēt,” sacīja Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite.
“Piemēram, Amerikā Lielais kanjons nav norobežots nevienā vietā. Ir mazas, apmēram 30—40 centimetru zīmītes izvietotas, kurās ir rakstīts, ka pats esi atbildīgs par to, kā rīkojies,” piebilda Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja Agrita Vagoliņa.
Vietvara regulāri iegulda līdzekļus mūru stiprināšanā, lai viduslaiku pilsdrupas vēl ilgi iepriecinātu tūristus. “Mūru stiprināšana notiek arī pēc senlaiku metodēm, novietojot velēnas uz mūriem, kas ir kā aizsargkārta, lai mūri saglabātos ilgāk,” Latvijas Televīzijai norādīja Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite.
Pašvaldība aicina apmeklētājus rīkoties atbildīgi, ziņot par novērotiem pārkāpumiem, kā arī izturēties saudzīgi pret unikālo dabas objektu. Kokneses viduslaiku pils savulaik bija augstu kalnā, bet pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas ūdens ir sasniedzis pils pamatus.
Sižets par notikumu publicēts arī LTV ziņu dienesta platformas “Facebook” kontā. Zem publikācijas vairums komentāru liecina, ka jaunībā paši ir darījuši ko līdzīgu. Komentāros Mārtiņš Kalnriekstiņš raksta: “Pirms 20 — 25 gadiem to vien tur darījām tajās pilsdrupās. Tūristu, var teikt, ka tur nebija. Vienīgie apmeklētāji bija jaunieši, kas lēca no pilsdrupām. Jo no lielāka augstuma, jo interesantāk. Nesaku, ka tas bija normāli, bet liela daļa vasaras tur tika pavadīta.” Komentāru sadaļā manāms arī atbalsts šādai rīcībai. “Malači. Kaifs, ir vēl interesanti ļaudis Latvijā,” tā “Facebook” lietotājs Artuurs Art. Komentāros netrūkst arī cilvēku, kas nosoda šādu rīcību. Iveta Krievina, atbildot uz cita lietotāja ierakstu, raksta: “Neviens nebūs vainīgs, ja tāda “varonība” beidzas letāli, neviens aiz rokas nevelk nekur augstu bīstamās vietās.”
