Redakcijā vērsās kāda lasītāja, kura vasarā ievērojusi vietas, kurās zāle tiek atstāta nepļauta. Viņa interesējās, kā zemju īpašniekiem un pašvaldībai veicas ar saistošo noteikumu ievērošanu, kas attiecas uz teritoriju kopšanu un zāles garumu. Lasītāju interesēja arī, vai tiek fiksēti pārkāpumi un vai šādos gadījumos piemērotās soda naudas papildina pašvaldības kasi.
Aizkraukles novada pašvaldības saistošo noteikumu uzraudzību par teritorijas kopšanu veic pašvaldības policija. Tās priekšniece Anita Ozola skaidro: “Saņemam signālus par saistošo noteikumu neievērošanu, uz kuriem attiecīgi reaģējam un sniedzam atbildi Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Regulāri vasaras garumā sekojam līdzi, vai novadā ir aizauguši īpašumi. Reidu laikā apsekojam pilsētu un pagastu teritorijas, fiksējam nesakoptos īpašumus. Zāles augstums tiek mērīts atbilstoši saistošo noteikumu “Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Aizkraukles novadā” 6.1. punktam: piegulošajā publiskajā teritorijā zāle nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, pārējā īpašuma nožogotajā teritorijā — 60 centimetrus, nenožogotajās teritorijās — 40 centimetrus.
Attiecīgi tiek veikta zāles mērīšana ar sertificētu mērlenti un foto fiksācija. Nekustamā īpašuma īpašniekam tiek sūtīts aicinājums sakopt īpašumu vai notiek preventīva rakstura pārrunas, nosakot izpildes termiņu. Īpašums tiek apsekots atkārtoti, un, ja tas nav sakopts, tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Jāteic, ka gadījumos, kad īpašnieks gadu no gada savu īpašumu nesakopj atbilstoši normatīvo aktu prasībām, administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt nekavējoties — to izlemj inspektors, kura atbildībā ir īpašuma apsekošana.”
2025. gadā elektroniskajā notikumu žurnālā (ENŽ) par Aizkraukles novada saistošo noteikumu neievērošanu reģistrēti 212 ieraksti. Par īpašumu nesakopšanu veikti preventīvi pasākumi — notikušas pārrunas, sastādīti protokoli vai nosūtīti brīdinājumi (70 gadījumos). 58 gadījumos uzsākta administratīvā lietvedība par noteikumu neievērošanu. Vaicājām, vai uzraudzība attiecas arī uz pašvaldības īpašumiem. A. Ozola apstiprina, ka noteikumi visiem ir vienādi: “Novads ir liels, un dažādu iemeslu dēļ arī pašvaldības īpašumu sakopšana mēdz aizkavēties.
Pašvaldības policija sazinās ar apvienību pārvaldēm, pagastu vadītājiem un pilsētas pārvaldnieku, norādot uz nesakoptajiem īpašumiem, un parasti tie tiek sakopti. Protams, jāņem vērā pašvaldības policijas kapacitāte un kopējais darbu apjoms, jo nepļauto īpašumu apsekošana ir tikai neliela daļa no mūsu pienākumiem.”
24. septembrī notiks kārtējā Administratīvās komisijas sēde, kurā paredzēts izskatīt virkni jautājumu, kas saistīti ar teritorijas uzturēšanu atbilstoši saistošajiem noteikumiem. Lielākā daļa augustā un jūlijā skatīto lietu jau ir izbeigtas, pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 11. panta pirmo daļu — personām izteikts aizrādījums.
Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Laura Mikulova skaidro, ka pārkāpumi tajā brīdī jau bija novērsti, tādēļ administratīvie sodi netika piemēroti. “Naudas sodus piemēro gadījumos, ja teritoriju īpašnieki nav atsaukušies pašvaldības policijas aicinājumam, nav reaģējuši uz pavēstēm, nav ieradušies uz sēdi un ir zināms, ka īpašums nav sakopts. Šogad piemērots viens naudas sods 50 eiro apmērā. Tas vēl nav nomaksāts, bet termiņš arī nav iestājies. Šogad Administratīvā komisija lietvedībā saņēmusi skaitliski vairāk lietu nekā iepriekšējos gados.”
