Aizkraukles novada domē apstiprināts 2026. gada budžets. Tā ieņēmumi plānoti 60 460 908 eiro, bet izdevumi — 70 261 909 eiro, paredzot arī naudas atlikumu gada sākumā un iesāktajiem projektiem paredzēto finansējumu. Kopumā abās pozīcijās paredzēts vairāk nekā pērn.

Pirmajā vietā — izglītība

Kā liecina pašvaldības informācija, šī gada ieņēmumu plāns, salīdzinot ar 2025. gadā prognozēto, palielinājies par 9 361 842 eiro. Kā allaž lielākais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas plānoti 26 433 405 eiro apmērā, un, salīdzinot ar pagājušā gada plānu, tā prognoze palielināta par 1 984 159 eiro. Lielāki plānoti arī valsts budžeta maksājumi, kas ir otra lielākā pozīcija ieņēmumu daļā, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa apjoms, iestāžu ieņēmumi un no īpašumu pārdošanas iegūtie līdzekļi.

Izdevumi plānoti 70 261 909 eiro apmērā, kas ir par 11 218 067 eiro vairāk, nekā bija plānots pērn. Joprojām visvairāk līdzekļu paredzēts izglītībai — 30 199 386 eiro, kas veido 43 % no visiem izdevumiem. Tajos iekļautas valsts dotācijas, maksas pakalpojumi, citu pašvaldību finansējums un pašvaldības līdzekļi.

Šogad novada izglītības iestādēs atjaunos un papildinās materiāli tehnisko bāzi vairāk nekā par 160 000 eiro. Pirmsskolas izglītības iestādēs plānoti remonti par 177 316 eiro, un lielākie darbi būs tehniskās dokumentācijas izstrāde Skrīveru pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” piebūvei (37 500 eiro), kabinetu un virtuves remonts Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte” (80 000 eiro), nojumes atjaunošana Aizkraukles bērnudārzā “Zīlīte” (15 000 eiro), līdzfinansējums jumta seguma atjaunošanai “Auseklītī” (46 000 eiro) un Daudzeses “Čiekuriņā” (15 247 eiro).

Remonti plānoti arī skolās, kopsummā par 301 730 eiro. Paredzēts remontēt bojātās lietus ūdens aizsardzības apmales Kokneses pamatskolā—attīstības centrā, siltumtīklus Aizkraukles novada vidusskolā, atjaunot sporta zāles grīdas virskārtu Jaunjelgavas vidusskolā, mainīt durvis Kokneses vidusskolā.

Šogad sešās novada skolās — Aizkrauklē, Skrīveros, Koknesē, Pļaviņās, Neretā un Jaunjelgavā — īstenos arī investīciju projektu, kam no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda piešķirti 4 403 243 eiro, un ar pašvaldībai pievienotās vērtības nodokļa daļu kopā paredzēti 5 327 924 eiro. Tos izlietos mācību vides modernizēšanai un infrastruktūras pilnveidei.

Būtisks ieguldījums būs arī transportlīdzekļu iegāde skolēnu pārvadājumiem, kam budžetā plānoti 1 000 000 eiro.

Pieaug pabalsti

Otra lielā izdevumu pozīcija pašvaldības budžetā tradicionāli ir sociālā aizsardzība. Tai plānoti 11 134 723 eiro, kas ir 16 % no budžeta un par 850 652 eiro vairāk, nekā bija plānots pērn. Līdzekļi paredzēti sociālā darba nodrošināšanai, no kuriem pašvaldības pabalstiem un pakalpojumiem paredzēti 4 202 718 eiro, un šogad šajā summā plānots 496 477 eiro pieaugums, kas ir saistībā ar valstī pieņemtajām izmaiņām. Valstī noteiktā kārtība paredz arī pabalstu izmaksas bijušajiem pašvaldību priekšsēdētājiem, kam tērēs 105 204 eiro.

Turpināsies arī atbalsts skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumiem, kam paredzēti 140 591 eiro un Ukrainas civiliedzīvotājiem — 59 000 eiro.

Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas izdevumi plānoti 14 % no budžeta, kas ir 9 587 531 eiro. Šī pozīcija ietver pašvaldības īpašumu, teritorijas, dzīvojamā fonda, ielu apgaismojuma, kapsētu apsaimniekošanu un uzturēšanu, kā arī plānotos darbus. Aizkrauklē, Gaismas ielā, paredzēta apgaismojuma rekonstrukcija, Blaumaņa ielas un Austrumu ielas apgaismojuma līnijas izbūve Koknesē, kā arī Zirņu ielas apgaismojuma tīkla projekta izstrāde Pļaviņās.

Novadā plānots īstenot arī projektu, kas paredz ieviest viedu, centralizētu un attālināti vadāmu siltumapgādes risinājumu pašvaldības ēkās, modernizējot siltummezglus un telpu temperatūras regulēšanu.

Turpināsies arī iedzīvotāju līdzdalības budžeta projektu konkurss, kam tāpat kā pērn piešķirti 125 000 eiro.

Remontēs kultūras centru

Nākamā lielākā izdevumu pozīcija ir atpūtai, kultūrai, sportam un reliģijai — 6 914 959 eiro jeb 10 % no budžeta. Šie līdzekļi ir gan iestāžu darbības nodrošināšanai, gan citiem izdevumiem. Kultūras pasākumiem paredzēti 879 475 eiro, tajā skaitā arī atsevišķu kultūras darba organizatoru atlīdzībai, sporta pasākumiem — 337 549 eiro, Dziesmu un deju svētku kolektīvu tērpiem — 80 000 eiro, bet 5000 eiro plānots atbalstam kultūras pieminekļu saglabāšanai, kā paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos.

Lielākais darbs šogad būs Jaunjelgavas kultūras centra rekonstrukcija, kam paredzēti 1 462 500 eiro. Darbi tur jau sākušies.

Pārvaldei naudas mazāk

Pašvaldības darbības nodrošināšanai, finanšu vadībai un klientu apkalpošanai kopējā budžetā plānoti 7 %, kas ir 5 355 432 eiro. Tas ir par 140 546 eiro mazāk nekā pagājušā gada plānā.

Centrālās pārvaldes darba nodrošināšanai paredzēti 1 049 471 eiro, deputātu darba samaksai — 299 553 eiro, domes izveidoto pastāvīgo komisiju atlīdzībai — 134 333 eiro, apvienību administrācijām — 832 407 eiro, pagastu pakalpojumu centru administrācijām — 461 389 eiro. Atbalsts paredzēts arī sabiedriskajām organizācijām un stipendiju izmaksai, Lauku atbalsta dienesta finansētajiem projektiem, pašvaldības ikgadējam biznesa ideju konkursam. Izdevumi neparedzētiem gadījumiem plānoti 100 000 eiro.

Atsevišķās pārvaldēs arī iegādāsies nepieciešamos transporta līdzekļus un citu tehniku darbības nodrošināšanai.

Jaunas darbavietas

Lielākie pašvaldības izdevumi šogad plānoti atlīdzībai — 57 % no kopējiem izdevumiem, kas ir vairāk nekā 40 000 000 eiro. No tiem vairāk kā puse ir izglītības jomā — 23 800 000 miljoni eiro. Kā jau iepriekš informēja “Staburags”, šogad valstī palielināta minimālā alga par 5,41 %, un tikpat daudz palielināts arī Aizkraukles novada pašvaldības darbinieku atalgojums.

Šogad Aizkraukles novada pašvaldībā būs sešas jaunas štata vietas. Trīs ir tarificētās izglītības darbiniekiem un trīs centrālajā pārvaldē. Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs rosināja darbā pieņemt automobiļa vadītāju, lai varētu pilnvērtīgi izmantot autobusu. Iekšējā audita, kvalitātes vadības un kapitālsabiedrības pārvaldības nodaļā pēc vadītājas lūguma strādās eksperts, lai stiprinātu iekšējās kontroles sistēmu un kapitālsabiedrību pārvaldības kvalitāti. Savukārt Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nodaļā būs informācijas tehnoloģiju projektu vadītājs, lai nodrošinātu mērķtiecīgu, savlaicīgu un kvalitatīvu IT projektu plānošanu, koordinēšanu un ieviešanu.

Pieņemts arī lēmums Aizkraukles pilsētas iestādēs likvidēt sētnieku, elektriķu, santehniķu štata vietas, šos pakalpojumus nododot kapitālsabiedrībām, kas ir lētāk, tādējādi ietaupot pašvaldības līdzekļus.

Par 191 289 eiro samazinājušies procentu maksājumi aizdevumiem.

Saistībā ar Valsts kasē noslēgtajiem līgumiem šogad paredzēts atmaksāt 2 520 334 eiro aizņēmumu pamatsummu. Kopējais pašvaldības saistību apjoms šogad ir 3 397 977 eiro, kas ir 9,60 % no plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, un, ņemot vērā esošos noslēgtos līgumus, tuvākajos piecos gados tas pat samazināsies. Kā atzina domes vadība, tas ir ļoti labs rādītājs.

Negrib “kopējā katlā”

Ekonomiskai darbībai plānoti 8 % no kopējā budžeta, kas ir 5 796 239 eiro. Izdevumos iekļauti arī līdzekļi ceļu atjaunošanai, kas plānoti 2 845 256 eiro. No tiem 1 407 678 eiro ir autoceļu fonda, bet pašvaldības — 1 437 578 eiro. Palielināti arī izdevumi mežu inventarizāciju, apsaimniekošanas plānu izstrādei, jaunaudžu kopšanai, cirsmu dastošanai un stigošanai, cirsmu novērtēšanai, augošu koku uzmērīšanai, mežu atjaunošanai.

Deputāti nolēma, ka ieņēmumus par dzīvokļu, ēku un apbūves gabalu pārdošanu novirzīs attiecīgās teritorijas iestāžu izdevumiem, bet no kopējiem ieņēmumi par meža cirsmu pārdošanu 5 % novirzīs pašvaldības mežu apsaimniekošanas fondam. Šis jautājums diskutēts budžeta apspriešanas gaitā apvienotajā komitejas un domes sēdē, rosinot sekot līdzi, lai šos līdzekļus tādā apjomā arī izlieto mežu atjaunošanai. Kā skaidroja domes vadība, šobrīd no katras pārdotās meža cirsmas jau ap 20 % ieņēmumu nonāk atpakaļ to sakārtošanā un atjaunošanā. Daļa deputātu gan uzskata, ka ienākumiem no meža pārdošanas tomēr jānonāk atpakaļ apvienībā, kur tas pārdots, nevis “kopējā katlā”. Domes vadība tajā nesaskata labāko risinājumu visa novada attīstībai, jo vajadzības ir visiem, un tā ir nauda, ko var izlietot gan kādam projektam, gan citai vajadzībai. Piemēram, šī gada budžetā 200 000 eiro tieši no meža cirsmu pārdošanas piešķirti Jaunjelgavas apvienības pārvaldei budžeta sabalansēšanai.

Savukārt par ieņēmumiem no lauksaimniecības zemju pārdošanas lēmumu par izlietojumu 50 % apmērā varēs pieņemt attiecīgā teritorija, kur īpašums pārdots, bet par pārējiem 50 % — Aizkraukles novada dome. Kā budžeta apspriešanas gaitā atzina daļa deputātu, arī tas ir ievērojams ieguldījums attiecīgajā teritorijā.

Šajā izdevumu kategorijā iekļauti arī izdevumi Aizkraukles novada teritorijas plānojuma izstrādei. Tas šobrīd jau ticis līdz pirmās redakcijas sabiedriskajai apspriešanai.

Turpinās iesākto

Aizsardzības jomai paredzēts tikpat, cik pērn — 31 200 eiro. Plānots iegādāties sešus ģeneratorus un bāzes staciju ar sešām rācijām par 25 000 eiro, kā arī ūdenssūkņus un ģeneratorus Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektā. Aizkrauklē, Koknesē un Skrīveros divu gadu laikā plānots septiņu ēku telpas pielāgot trešās kategorijas patvertņu izveidei.

Izskatot budžetu, izskanēja arī jautājums, vai aizsardzības jomai, kas kļūst aizvien aktuālāka, tomēr pietiek līdzekļu, jo šī budžeta pozīcija stāv uz vietas. Kā skaidroja novada vadība, līdzekļu piesaiste notiek papildus dažādos projektos.

Sabiedriskajai kārtībai un drošībai plānoti 521 541 eiro, kas ietver dzimtsarakstu nodaļas un pašvaldības policijas darba nodrošināšanu. Tās vajadzībām paredzēts iegādāties piecus portatīvos datorus un multifunkcionālo printeri.

Vides aizsardzības izdevumi plānoti 641 608 eiro, un šajā jomā turpinās vēsturiski piesārņotās teritorijas papildizpēte Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10.

Veselības jomas izdevumi plānoti 79 290 eiro, turpinot nodrošināt Seces pagasta feldšerpunkta darbību, kā arī pasākumus veselības veicināšanai un slimību profilaksei, dodot iespēju iedzīvotājiem bez maksas apmeklēt Kokneses peldbaseinu, vingrošanas un citas nodarbības katrā apvienībā.

Citas formulas nav

Apvienību budžeti ik gadu ir karstu diskusiju temats, izskanot pārmetumiem, ka novada centram tiek vairāk. Līdzekļu sadale apvienībām joprojām notiek, ņemot vērā iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksas katrā teritorijā. Kā pareizāk un taisnīgāk sadalīt naudu, lai veicinātu vienmērīgu novada attīstību, pagaidām citas formulas vai priekšlikumu nav. Izskanēja gan viedoklis, vai nevajadzētu to darīt pēc iedzīvotāju skaita, bet aprēķini parādīja, ka tas neko vairāk nedod, tāpat kā pareizākais variants nebūtu visu sadalīt vienādās daļās. Turklāt jau tagad apvienības dalās ar līdzekļiem, ja kādai pietrūkst, lai nosegtu nepieciešamos izdevumus. Deputāti atzina, ka pie šī jautājuma var strādāt nākamajos gados, jo ir daudz kritēriju, kas jāņem vērā.

Deputātu diskusijās joprojām krasi jūt, ka nevienlīdzība starp novadu apvienībām nemazinās, īpaši Daugavas kreisajā krastā.

Tomēr arī šogad apvienībām papildus piešķirti līdzekļi pašu izraudzītajiem prioritārajiem darbiem, un kopā tie būs ap 11 000 000 eiro.

Daļā deputātu neizpratni raisīja atsevišķu pozīciju iekļaušana izdevumu bāzē vai ārpus tās. Kā skaidroja pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš, pamata bāzē iekļauts tas, kas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai, bet ārpus tās paredzēti papildu līdzekļi, raugoties pēc reālās vajadzības, piemēram, datoru, bez kura nevar iztikt darbā, var pirkt, bet var arī salabot. Izpilddirektors uzsvēra, ka visas pozīcijas tādējādi izskatītas, līdz ar to budžets šogad ir īpaši sabalansēts. Diskusijas ar to gan nerimās, arī par atbalstu sporta pasākumiem, komandām un biedrībām, kāpēc pašvaldībā ir Kultūras, bet ne Sporta pārvalde, bet reāli priekšlikumi un risinājumi nesekoja. ◆

Plānotie aizņēmumi Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem:

◆ Kokneses publiskās ārtelpas attīstībai — 655 192,02 eiro.

◆ Pļaviņu publiskās ārtelpas attīstībai — 310 614,29 eiro.

◆ Uzņēmējdarbības atbalsta veicināšanai Aizkraukles novada funkcionālajā teritorijā (Stacijas laukums Skrīveros, Dārza un Rūpniecības iela Aizkrauklē, Vērenes iela Koknesē pārbūve) — 2 820 658,21 eiro.

◆ Transporta infrastruktūras pārbūvei uzņēmējdarbības atbalstam Daudzevā — 780 000 eiro.

◆ Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidei un aprīkošanai Aizkraukles novadā — 1 000 000 eiro.

Plānotie aizņēmumi pašvaldības prioritāro projektu īstenošanai:

◆ Jaunjelgavas kultūras nama pārbūvei (2. daļa) — 1 000 000 eiro.

◆ Kalna ielas asfalta seguma atjaunošanai Aizkraukles pagastā — 500 000 eiro.

◆ Ceļa posma Bitēni—Kalna Baloži seguma atjaunošanai — 1 000 000 eiro.

◆ Birzes un Sporta ielas atjaunošanai Skrīveros — 352 000 eiro.

Viedokļi

LEONS LĪDUMS, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs

— Budžets vienmēr var būt labāks, bet, ņemot vērā esošo situāciju un apstākļus, tas ir optimāls. Paredzēta arī izaugsme, turpinot un plānojot dažādus nozīmīgus projektus, kas ir gan kultūras centra remonts Jaunjelgavā, gan skolu un ielu remonti, ārtelpu izveide Koknesē un Pļaviņās, autobusu iegāde, arī Sunākstes ceļa pārbūve, kaut tā ir valsts būve un finansējums. Katrs darbs ir ieguvums ilgtermiņā.

Vienmēr visam gribētu un vajadzētu vairāk, par ko nerimstas diskusija starp deputātiem no dažādām apvienībām. Tomēr izaugsme ir, un tā ir ievērojama, salīdzinot ar pāris gadiem iepriekš. Neapšaubāmi lielāki līdzekļi koncentrējas tur, kur ir vairāk iedzīvotāju un aktīvāka uzņēmējdarbība, bet ne jau tikai nauda un budžets ir vienīgais instruments, kas nodrošina attīstību. Tie ir arī speciālisti, projekti, kas skar visu novadu, un citi resursi. Pamazām arī līdzsvarojas komunālās saimniecības attīstība. Mūsu uzdevums ir veidot to kopīgu, sabalansējot izdevumus, cits citam palīdzot.

GATIS GŪTMANIS, pašvaldības deputāts

— Bieži izskan pārmetumi, ka kreisā krasta apvienības ir apdalītas, un tāpēc tur ir zemāka ekonomiskā aktivitāte. Tā gan neveidojas vienā dienā, bet ilgākā laikā, un jāskatās visi faktori, kāpēc un kā tas noticis. Tam visam ir savi subjektīvi un objektīvi iemesli. Nedomāju gan, ka šāda apdalīšana ir notikusi, jo attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, līdzekļi, kas tiek ieguldīti, ir diezgan lieli, un šogad īstenos daudz ieceres. Minēto apgalvojumu var uzskatīt kā pārmetumu apvienību vadītājiem, ka viņi nav izvēlējušies pareizās prioritātes. Neuzskatu to par pareizu, ir jāciena cilvēku darbs, kuri strādā, arī veidojot budžetu, tāpēc noteikti to atbalstīju un domāju, ka tas ir labākais, ko šogad varējām izveidot.

AIGARS LUKSS, pašvaldības deputāts

— Balsoju pret šī gada pašvaldības budžetu, jo uzskatu, ka sadalījums nav pilnībā pārdomāts. Īpaši izceļas vairākas pozīcijas, un viena no tām ir aizsardzība. Ņemot vērā esošo situāciju, par ko daudz runā arī valstiski,

jau otro gadu tās budžets paliek nemainīgs, kaut arī pērn tā izpilde bija lielāka. Tas, manuprāt, parāda to, ka vajadzību tomēr ir vairāk. Kā arguments izskanēja, ka nav tādu papildu nepieciešamību, kas gan vairāk liecina par detalizēta aizsardzības plāna trūkumu.

Runājot par ekonomiskās darbības pozīciju, kas skar mūsu ceļus, mežus, tūrismu un citas lietas. Tās izpilde pērn bija lielāka, nekā ir plānots šogad, kas arī nešķiet korekti. Saņēmu skaidrojumu, ka noslēgusies projektu izpilde, arī kārtējos komentārus par Pļaviņās izlietoto, bet tie darbi bija nepieciešami, un būs arī citi. Līdz ar to šo pozīciju vajadzētu turēt tikpat lielu, nevis mazināt.

Savukārt pieaugums atpūtai, kultūrai un reliģijai ir ap 30 %, lai arī citās krietni mazāks. Šajā sadaļā ir arī līdzekļi Jaunjelgavas kultūras nama remontam, kas manā skatījumā tomēr nav iemesls, lai tik ievērojami palielinātu līdzekļus. Skaidrojumi ir dažādi, bet tās ir galvenās lietas, kuras nav pārdomātas un izvērtētas. Turklāt domāju, ka mums, deputātiem, vajadzētu citādāk lemt par budžetu, jau sākotnēji nosakot, cik kurai jomai novirzīs līdzekļus, un izpildvara skatās, ko par šo apjomu var izdarīt, kur vajag vairāk, kur mazāk. Tagad mēs lemjam jau par kaut ko gatavu.

JĀNIS SARMIS BAJINSKIS, pašvaldības deputāts

— Katru gadu man vienmēr gribas atbalstīt budžetu, bet diemžēl atkal nonākam situācijā, ka tas nav iespējams. Domājot par to, kā sadalām līdzekļus un budžetu pa teritorijām, turpinām iesākto ceļu, ko dara arī citas pašvaldības. Tā ir praktiska pieeja, kas nosacīti nabadzīgos laukus padara nabadzīgākus, bet bagātās pilsētas bagātākas. Mans redzējums tomēr ir tāds, ka teritorijā, kas ir ekonomiski mazāk spēcīga, jāiegulda vairāk, nevis mazāk. Lai tā kļūtu spēcīgāka, dažkārt pašvaldībām jāriskē ar šo finansējumu.

Konkrēti par Neretu runājot, uzskatu, ka mums bija jādomā par vairāku ēku papildu atjaunošanu, lai tur izveidotu pašvaldības dzīvokļus, ko piedāvāt jaunajām ģimenēm un speciālistiem. To pierāda arī citu Eiropas valstu piemēri. Mums šobrīd ir otrādi, un tas man nav pieņemami, tāpēc nevarēju atbalstīt šī budžeta pieņemšanu.