JANĪNA KURSĪTE-PAKULE, literatūrzinātniece un valodniece
— Tas ir nožēlojams veids, kā izvairīties no valsts valodas apguves. Sociālajos tīklos par šo jautājumu ir dažādi komentāri, bet viens man ļoti patika — ja cilvēkam izsniedz šādu izziņu saistībā ar kādām mentālām veselības problēmām, tad viņam nav pieļaujama arī automašīnas vadīšana, iespēja strādāt noteiktus darbus, jo visam jābūt kompleksā.
Nesen noskatījos sižetu par līdzīgu situāciju Kazahstānā, kur arī šis jautājums aktualizēts. Cilvēki, kuri tur dzīvojuši 40 un vairāk gadu, neprot kazahu valodu, un to neapgūst arī viņu bērni, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu. Tas gan netraucē jaunajai paaudzei perfekti prast angļu valodu. Tiklīdz mēs, labu gribot, piekāpjamies kaut soli savās prasībās, rodas jauni un jauni attaisnojumi, kāpēc nemācīties valsts valodu. Ne ar vienu minoritāti Latvijā nav problēmu kā tikai ar krieviski runājošajiem. Visas prasības nav pret krievu valodu, bet par latviešu. Katrai valstij par savu valodas telpu ir jārūpējas un jānodrošina, jo tā ir arī mūsu kultūra. Ja vēlies būt piederīgs valstī, kurā dzīvojot valoda ir numur viens.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
