Nospiedumus nākotnei atstāj uz audekla. Bernārs Holus: Mākslā nav pareizi vai nepareizi. Ja kādam radītais nepatīk — tas nav rādītājs.

Nekad nav par vēlu pilnveidoties un izmēģināt ko jaunu. Tieši šādu vēstījumu ar savu pieredzi rāda jaunjelgavietis Bernārs Holus, kurš būdams brieduma gados sekojis aicinājumam gleznot. Divu gadu laikā tapuši aptuveni 50 darbi. Par labiem esam tos atzinuši izstādes apmeklētāji, kā arī mākslas lietpratēji.
Asins balss sauc uz Ukrainu
— Jaunjelgavu par mājām saucat kopš dzimšanas?
— Jā, taču pilsēta ir krasi mainījusies. Atceros laikus, kad te bija daudz iedzīvotāju. Cilvēki apmeklēja kinoteātri, gāja uz ēdnīcu, šeit bija daudz dažādu veikalu un ražotņu — visur valdīja dzīvība. Tagad, svētdienā izbraucot cauri pilsētai, retu gājēju var sastapt.
Spilgti atminos pirmās skolas gaitas. Mācības Jaunjelgavas vidusskolā sāku 1977. gadā — jaunajā, pašreizējā skolas ēkā. Mēs ar klasesbiedriem bijām pirmie pirmklasnieki jaunajā skolā. Pirmajā skolas dienā sapulcējāmies pie vecās skolas ēkas un svinīgi devāmies uz jauno.
Palikt uz dzīvi Jaunjelgavā bija apzināts lēmums. Man patīk mazpilsētas šarms un dabas tuvums. Te ir viss, ko es vēlos — Daugava, mežs, trūkst tikai kalnu. Ikdienā darba dēļ sanāk daudz būt Rīgā un Jūrmalā. Nekādi ieguvumi, ko sniedz lielās pilsētas, neatspēkos to mazpilsētas šarmu un dabas tuvumu, kāds ir Jaunjelgavā.