Jauniešu nodarbinātība joprojām ir aktuāla un daudzslāņaina tēma Latvijas darba tirgū, īpaši reģionos, kur darba iespējas ir ierobežotas un daudzi jaunieši vēl tikai veido savu profesionālo ceļu. No vienas puses, pastāv pieejami darba piedāvājumi un mācību iespējas, kas ļauj jauniešiem iegūt pieredzi un prasmes, no otras puses, daudzi saskaras ar izaicinājumiem — nepietiekamām prasmēm, motivācijas trūkumu, nereālistiskām gaidām un ierobežotu piekļuvi darba vietām savas dzīvesvietas tuvumā.
Darbu meklē vienkāršās profesijās
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrā 2025. gada 31. decembrī Aizkraukles novadā bija 89 bezdarbnieka statusā NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. No tiem 46 bija sievietes (52 %) un 43 vīrieši (48 %). Sadalījumā pēc izglītības redzams, ka 37 % ir pamatizglītība, 28 % — vispārējā vidējā izglītība, 26 % — profesionālā izglītība, 7 % — augstākā izglītība. Tātad 65 % šo jauniešu ir tikai vidējā vai zemāka par vidējo izglītība, līdz ar to tas zināmā mērā apgrūtina viņu iespējas iesaistīties darba tirgū.
Pārsvarā šī vecuma reģistrētie bezdarbnieki darbu meklē vienkāršajās profesijās (24 % no jauniešiem), bet 21 % darbu meklē pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku profesijās. Vislielākais skaits jauniešu meklē darbu tādās profesijās kā palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, klientu apkalpošanas speciālists.
2025. gadā darbā iekārtojušies 140 reģistrētie bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuru deklarētā dzīvesvieta bija Aizkraukles novadā. Visvairāk jaunieši sākuši strādāt tādās profesijās kā palīgstrādnieks, pārdevējs konsultants, klientu apkalpošanas speciālists, viesmīlis, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs.
Pērn Aizkraukles novadā kopumā bija reģistrēta 731 brīva darbavieta. 22 % brīvo darbavietu tika piedāvātas vienkāršo profesiju pārstāvjiem, 15 % — pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, 15 % — iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem, 15 % — kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem. Vislielākais brīvo darbavietu skaits bija tādās profesijās kā palīgstrādnieks (88), kravas automobiļa vadītājs (60), aprūpētājs (30).
Nepietiekamas prasmes un motivācijas trūkums
Bezdarbnieka statusā NVA reģistrētie Aizkraukles novada jaunieši izvēlas apgūt neformālās izglītības programmas, tostarp datorprasmes, traktortehnikas vai transportlīdzekļu vadītāju apmācību.
Pagājušajā gadā neformālās izglītības programmu apguvi sāka 16 NVA reģistrētie Aizkraukles novada jaunieši, savukārt trīs jaunieši uzsāka profesionālo apmācību, apgūstot aprūpētāja profesiju.
NVA pārstāvji skaidro, ka jauniešu ceļā uz nodarbinātību var pastāvēt vairāki faktori, kas ietekmē gan viņu iespējas iekļauties darba tirgū, gan noturēties tajā ilgtermiņā. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir nepietiekamas prasmes un kvalifikācija, kā arī neskaidra profesijas un karjeras virziena izvēle. Daļa jauniešu nav pietiekami sagatavoti darba tirgus prasībām, trūkst specifisku profesionālo prasmju vai izpratnes par darba tirgu. Būtiska nozīme ir arī sociālajiem un psiholoģiskajiem faktoriem. Pašapziņas un motivācijas trūkums, bailes uzņemties atbildību vai riskus, kā arī nereālistiskas gaidas par darba vidi nereti kavē jauniešu aktīvu iesaisti darba meklēšanā. Priekšstats par darbu nereti var atšķirties no reālās darba ikdienas, radot vilšanos. Vēl viens šķērslis ir darba pieredzes trūkums. Papildu risks var būt saistīts ar darba tiesisko attiecību nepārzināšanu. Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir darba vietu trūkums dzīvesvietas tuvumā, īpaši lauku teritorijās un mazākos pagastos.
Atbalsts prasmju izkopšanai
Lai iekļautos darba tirgū, jaunietim ir svarīgi gan apgūt tajā pieprasītas zināšanas un prasmes, gan skaidri apzināties savu profesionālo virzienu. Veiksmīgu karjeras attīstību nosaka ne tikai iegūtā izglītība un pieredze, bet arī papildu prasmes — īpaši komunikācijas, sadarbības un socializēšanās iemaņas. Lai gan jaunieši ikdienā aktīvi komunicē digitālajā vidē, reālās saskarsmes prasmes, spēju sevi prezentēt un pārliecinoši aizstāvēt savas profesionālās spējas nepieciešams attīstīt.
Šo šķēršļu pārvarēšanai NVA jauniešiem piedāvā plašu atbalsta pakalpojumu klāstu. Tie ietver karjeras konsultācijas, palīdzību darba meklēšanā, e-mācību moduļus par efektīvu darba meklēšanas stratēģiju, CV un motivācijas vēstuļu sagatavošanu, sagatavošanos darba intervijām, kā arī finanšu pratības e-mācību moduli. Jauniešiem pieejamas arī klātienes un attālinātās mācības darba tirgū pieprasīto prasmju apguvei, tostarp starptautiskajās atvērto tiešsaistes kursu platformās.
Piemēram, tiešsaistes mācību iespējas NVA piedāvā ne tikai bezdarbnieka statusā reģistrētajiem klientiem, bet arī nodarbinātām personām.
Jaunieši, kuri vēlas sākt savu uzņēmējdarbību, var iesaistīties NVA pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanas atbalstam. Vairāku NVA pasākumu dalībniekiem pieejams arī reģionālās mobilitātes atbalsts. Reģionālās mobilitātes atbalstu NVA sniedz arī tiem klientiem, kuri atrod darbu attālāk no dzīvesvietas. Lai iegūtu darba pieredzi un attīstītu darba iemaņas, jauniešiem ir vērts apsvērt arī brīvprātīgā darba iespējas.
Naudas vilinājums apdraud mācības
Aizkraukles Profesionālās vidusskolas (APV) direktors Jānis Siliņš stāsta, ka ar nopietniem izaicinājumiem jaunieši sastopas trešajā un ceturtajā kursā, kad sasniedz pilngadību un sāk praksi, viņi izjūt naudas vilinājumu. “Lai cik bēdīgi tas būtu, bieži vien, sākot strādāt, skola paliek otrajā plānā. Atgriežoties no prakses, izaicinājums ir atkal šos jauniešus motivēt turpināt mācības, nokārtot kvalifikācijas eksāmenus un pabeigt skolu. Ir arī tādi jaunieši, kas pēc prakses pamet mācības un paliek strādāt. Prakses vietas jauniešiem parasti ir labas — lieli, labi apmaksāti uzņēmumi. Bieži vien labākie skolēni jau laikus tiek “izķerti”. Tas ir labi, jo zinām, ka jaunietis pēc tam paliks un strādās nozarē, kas arī ir viens no iestādes mērķiem, taču vienlaikus redzam, cik lielas pārmaiņas notiek ar skolēniem pēc prakses,” stāsta J. Siliņš.
Ir skolas programmas, kurās jau otrajā vai trešajā kursā jaunietis iegūst pirmo kvalifikāciju, piemēram, pavāra palīga. Autoatslēdznieka kvalifikāciju jaunietis iegūst trešajā kursā (agrāk — jau otrajā), bet automehāniķa profesiju — ceturtajā gadā. Gadās, ka jaunietis iegūst autoatslēdznieka kvalifikāciju, saņem labi apmaksātu darbu prakses vietā un zaudē motivāciju mācīties tālāk, iegūt augstāko kvalifikāciju un pabeigt vidusskolu.
Sadarbība ar uzņēmumiem, kas nodrošina prakses vietas skolēniem, APV ir laba. Topošajiem speciālistiem prakses vietas atrašana problēmas nesagādā, un, ja jaunieši paši to nespēj atrast, skola palīdz. Tomēr prakses vietu nevar pielīdzināt darba tirgum, kur bieži vien jau tiek prasīta pieredze. APV jauniešiem skolas laikā iegūtā prakse bieži ir vienīgā iespēja uzrādīt reālu pieredzi un atsaukties uz to nākotnes darba meklējumos.
“Man ļoti patīk klausīties prakšu prezentācijas — redzu jauniešu degsmi un aizrautību. Pieredze praksēs ir dažāda. Tā var būt ļoti veiksmīga, ar interesantu darba vidi un lielu uzņēmumu, kurā jaunietis apgūst papildu prasmes, kuras skolā nav mācītas. Mēdz būt arī prakses vietas, kas nespēj pilnvērtīgi nodrošināt programmas paredzēto saturu. Tad jaunieši mēdz sūdzēties, ka veica tikai vienu darbību, lai gan vēlētos izmēģināt visu. Tomēr jābūt objektīviem, strādājot ar simtiem tūkstošu vērtām tehnoloģijām, tās bieži tiek uzticētas tikai labākajiem darbiniekiem, tādēļ ne vienmēr praksē ir iespēja izmēģināt vislabākās iekārtas un traktortehniku. Daudz kas ir atkarīgs no paša jaunieša — viņa spējām un attieksmes. Darba devējs novērtē ne tikai zināšanas, bet arī attieksmi un darba ētiku, kas mūsdienās nav mazsvarīga. Viens no šķēršļiem mēdz būt attālums līdz prakses vietai un vai var reāli izbraukāt. Lai šis aspekts radītu pēc iespējas mazāk izaicinājumu, Latvijas mērogā sadarbojamies ar citiem tehnikumiem. Ja noskatītajai prakses vietai tuvāk atrodas kāds cits tehnikums vai profesionālā vidusskola, varam sarunāt jaunietim iespēju dzīvot tās dienesta viesnīcā,” piebilst APV direktors.
Prakses atskaitē iekļauts arī darba devēja novērtējums par praksē pavadīto laiku. Nav svarīgi, vai tas bijis mēnesis vai pusgads — novērtējums parāda jauniešu attieksmi pret darbu un profesionālās zināšanas. Izpētot atskaites un darba devēju sniegtos komentārus, skola var uzlabot savas programmas, un konkrētā priekšmeta skolotājiem tas norāda, ko nepieciešams mācīt padziļinātāk.
Trešdaļa paliek nozarē
Ik gadu Aizkraukles Profesionāla vidusskola veic absolventu aptauju, kas iekļauta ikgadējā pārskatā. Tā atspoguļo, ko jaunieši dara pēc skolas beigšanas — turpina mācīties citur, strādā, nestrādā vai devušies uz ārzemēm.
2023./2024. mācību gada absolventu anketēšanas dati rāda, ka 37 % absolventu strādā profesijā, 30 % strādā citā nozarē, 11 % turpina mācības, 17 % nestrādā, bet 5 % ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. Absolventi, kuri pašlaik nestrādā, norāda, ka atrast darbu apgrūtina tas, ka darba devēji prasa pieredzi profesijā. Absolventi, kuri nestrādā profesijā, norāda, ka profesija iespējams nav viņam piemērota, bet zināšanas izmanto ikdienas dzīvē, piemēram, veicot autoremontu pats mājās.
Raksta tapšanas brīdī NVA mājaslapā bija reģistrēti 3053 aktuāli darba piedāvājumi, no kuriem vairāki Aizkraukles novadā. Aizkrauklē 11, Kokneses, Neretas un Pļaviņu apvienībās trīs, Jaunjelgavā, Skrīveros un Vecbebros pa vienam. Vakanču piedāvājums dažāds — tiek meklēti pedagogi, kravas automašīnas vadītājs, pārdevēji, palīgstrādnieks, pavārs, aprūpētājs un citi. Portālā ss.com atrodamas 37 pieejamas vakances Aizkraukles novadā. Darbā tiek aicināts elektromehāniķis, viesmīlis, šuvēja, betonētājs, apkopējas, farmaceits, datortehniķis un citu profesiju pārstāvji.
Interese par darbu vasarā
Veikalu tīkla “top!” mārketinga direktore Ilze Priedīte stāsta, ka jauniešiem vislielākā interese strādāt veikalu tīklā ir tieši vasaras periodā. Darba vietas tiek nodrošinātas vairāk nekā 400 jauniešiem. Ir gadījumi, kad jaunieši paliek strādāt arī pastāvīgi, salāgojot mācības ar maiņu darbu veikalā, taču šādu gadījumu ir salīdzinoši maz. Lielākoties veikalos “top!” strādā darbinieki, kuri sasnieguši 30 gadu vecumu. “Jaunieši ir ļoti dažādi — ir tādi, kuri ir atbildīgi, apzinīgi un strādā ar augstu atbildības sajūtu. Ir arī jaunieši, kuri piedāvātās darba iespējas nenovērtē un uzskata, ka tas ir pārāk smags darbs. Lielākā interese joprojām saglabājas vasaras periodā, kad jauniešiem ir brīvlaiks un iespēja ne tikai gūt darba pieredzi, bet arī nopelnīt. Šāds papildu darbaspēks ļauj arī esošajiem darbiniekiem vasarā vairāk atpūsties un izmantot atvaļinājumu. Vasaras periods ir salīdzinoši neilgs, tāpēc lielākā daļa jauniešu ir ļoti motivēti strādāt, un ir arī tādi, kuri strādā vairākas vasaras pēc kārtas. Vasaras darbs sniedz priekšstatu par to, kas ir darbs un kādas ir iespējamās nodarbinātības jomas mazumtirdzniecībā. Tas palīdz saprast, kādā virzienā jaunietis vēlētos strādāt nākotnē. Aizkraukles novadā jaunieši galvenokārt strādā vasaras periodā, un atvērtās vakances parasti tiek aizpildītas dažu dienu laikā. Pastāvīga nodarbinātība jauniešu vidū šeit nav izplatīta — tā vairāk raksturīga Rīgai,” skaidro I. Priedīte.
Reizēm atmaksājas, reizēm nē
Viens no vietējiem uzņēmumiem, kurā jauniešiem ir iespējas nopelnīt un izkopt aroda nianses, ir uzņēmums SIA “Krauss” Klintaines pagastā. Tā personālvadītāja Ērika Cielava stāsta, ka uzņēmumā strādā daudz jauniešu. Ja cilvēks vēlas strādāt un nopelnīt, viņam dod iespēju mācīties un gūt pieredzi. Taču cilvēki mēdz būt dažādi — ir tādi, kuri negrib strādāt, bet vēlas tikai saņemt algu. No dažiem jauniešiem ir nācies dzirdēt arī uzskatu, ka darbs ir verdzība.
“Prasības visiem ir vienādas. Nav nozīmes tam, vai darbinieks ir jauns vai nobriedis, ar divdesmit gadu pieredzi vai tikko sācis strādāt. No visiem darbiniekiem tiek prasīta disciplīna. Ražošanā nevar ierasties darbā, kad vien gribas. Darbs notiek maiņās, un ražošana norit 24/7. Ja kāds kavē, viņa vietā citam jāstrādā divreiz ātrāk, kas ir necilvēcīgi un nekoleģiāli. Gadās, ka jauniešiem šīs nianses nav pilnībā saprotamas. No rītiem ir grūti pamosties. Ja maiņa sākas pulksten sešos no rīta, tas nozīmē, ka darbiniekam tajā laikā jau jābūt pie iekārtas, nevis tikai jāierodas darbā. Jaunieši mēdz aizgulēties, un pēc tam sākas visdažādākas izdomātas kaites. Pieņemot darbā jaunieti, mēs rēķināmies, ka šādi gadījumi var notikt. Tie, kuri spēj pārvarēt savu bērnības posmu, var kāpt pa karjeras kāpnēm. Mums ir bijusi gan neveiksmīga, gan pozitīva pieredze, algojot jauniešus. Uz pieres jau nevienam nav rakstīts, kāds cilvēks ir, un arī intervijās to ne vienmēr var precīzi nolasīt. Gadās, ka jaunietim ir grūti definēt, ko viņš vēlas un uz ko tiecas. Nonākot darba vidē, jāspēj pieņemt noteikumus, tos ievērot un mācīties. Nākas sevi disciplinēt un reizēm arī mazliet “salauzt”. Situāciju ne vienmēr atvieglo arī tas, ka jaunieši ir salasījušies, ka pelnīt var, piemēram, ar bitkoiniem vai blogerēšanu. Viņiem tas šķiet kā viegla un ātri sasniedzama peļņa. Taču ne katrs ir spējīgs ilgtermiņā sevi pierādīt un izsisties,” piebilst Ē. Cielava.
Jauniešu pieredze
EVELĪNA JANSONE, aizkraukliete (20)
— Esmu otrā kursa studente Latvijas Universitātē, mācos optometriju. Paralēli strādāju optikas uzņēmumā. Apvienot studijas ar darbu sākumā nebija mans mērķis — domāju, ka tas nemaz nav fiziski iespējams. Taču, mācoties pirmajā kursā, sapratu, ka tomēr vēlētos pamēģināt. Vienu dienu apsēdos pie datora un apskatīju darba sludinājumus. Izsūtīju pieteikumu ar domu, ka sliktākais, kas var notikt — mani nepaņems. Stāstam ir laimīgs iznākums: mani pieņēma darbā optikas veikalā, kur es joprojām strādāju paralēli studijām.
Apvienot darbu ar studijām nav viegli. Mana pieredze balstās gan uz veiksmi, gan uz lielu personīgo vēlmi. Studijas notiek klātienē trīs dienas nedēļā, attiecīgi divas atlikušās darba dienas veltu darbam, dažkārt arī sestdienas. Ir arī skolas darbi, kurus varu veikt attālināti, un, ja iespējams, tos izdaru, esot darbā. Būtībā tas ir menedžments — komunicēju ar universitātes pasniedzējiem un darba vadītāju, lai atrastu vislabāko risinājumu. Labi, ka mans darba devējs ir ieinteresēts, ka studēju, līdz ar to ir vieglāk rast kopsaucēju.
Mana pieredze rāda, ka jaunietim atrast darbu nav tik sarežģīti, ja ir izvirzīts sasniedzams, reāls mērķis. Nevar uzreiz cerēt kļūt par vadītāju vai iegūt augstāku amatu, taču pakāpeniski ir iespējams gan apvienot darbu ar mācībām, gan laika gaitā kāpt pa karjeras kāpnēm.
Konkrētajā situācijā man bija svarīgi, ka varu strādāt nozarē, kuru studēju. Tas ļauj praksē redzēt un izzināt to, ko universitātē vēl tikai māca. Protams, svarīgs ir arī atalgojums — tas nav mazsvarīgi. Ļoti novērtēju arī darba vietas sniegtās sociālās garantijas.
Situācija jauniešu vidū ir ļoti atšķirīga. Man ir daudz kursabiedru, kuri ir pārliecināti, ka mācības ar darbu neapvienos, jo tas neesot reāli. Tāpat ir arī kursabiedri, kuri veiksmīgi apvieno studijas ar darbu, tāpat kā es. Šādu jauniešu ir daudz manā draugu un paziņu lokā. Nejauši esam tādi “nolasījušies”, kas ir forši — viens otru labi saprotam un motivējam. Tuvāko paziņu lokā nav tādu, kas sūdzētos, ka nevar atrast darbu vai nevēlas strādāt, jo būtu pārāk noguruši tikai no mācībām.
Es teiktu, ka jaunietim darba tirgū nav problēmu un darbu var atrast. Kad skatījos sludinājumus, ievēroju vēl daudzas citas darba vietas, kurās labprāt strādātu — tīri tādēļ, lai iegūtu pieredzi. Arī citiem jauniešiem ir tādas pašas iespējas kā man. Atliek tikai atvērt darba sludinājumus un aizsūtīt savu pieteikumu.
ARITA ORNICĀNE, koknesiete (23)
— Esmu kompānijas “Bite” reģionālās pārdošanas trenere. Strādāju kopš 12 gadu vecuma. Esmu bijusi pavāra palīdze, palīdzējusi klāt banketu galdus, pēc tam strādājusi “Kūpiņsalā” Koknesē, kādu laiku arī laikrakstā “Staburags”, bet pēc tam, kad kļuvu pilngadīga, — kafejnīcā “Krasta krogs”. Vēlāk devos uz Rīgu, kur vispirms strādāju degvielas uzpildes stacijā “Circle K”, bet pēc tam kompānijā “Bite”, kas joprojām ir mana darba vieta.
Ja ir vēlme un apņēmība, darbu var atrast. Viss atkarīgs no jaunieša ieinteresētības. Visapkārt ir uzņēmēji, kuriem jauniešu darbaspēks ir ļoti noderīgs. Jaunam cilvēkam ir atšķirīga domāšana, kas ir pievienotā vērtība ikvienam darba devējam. Patiesībā darba devēji labprāt algo jauniešus, taču jaunietim jāuzņemas iniciatīva un sevi darba tirgū jāpiedāvā.
Darba devējs no jaunieša sagaida rūpīgumu un enerģiju. Mūsdienu tehnoloģijas cilvēkus padarījušas slinkākus. Esmu dzirdējusi sūdzības no darba devējiem, ka jaunieši vairs nav aktīvi un fiziski nespēj veikt darba pienākumus. Nevienā darba vietā man neprasīja iepriekšējo pieredzi, tomēr no manis sagaidīja enerģiskumu un aktīvu darbu izpildi, kas ir ļoti nepieciešams, strādājot klientu apkalpošanas sfērā. Jaunieši bieži vien “izdeg”, jo nav raduši pie fiziska darba.
Izglītība ir svarīga, jo tā ļauj atrast labāku darbu un līdz ar to — pelnīt vairāk. Kad sāku strādāt kompānijā “Bite”, nedomāju, ka kāpšu pa karjeras kāpnēm. Sāku kā salona darbiniece, klientu apkalpošanas speciāliste. Tomēr manī saredzēja potenciālu, un pēc astoņiem mēnešiem man piedāvāja kļūt par salona vadītāju. Esmu mērķtiecīga, saskatīju izaugsmes iespējas, kā rezultātā kļuvu par reģionālās pārdošanas treneri.
Ja ir vēlēšanās, studijas var apvienot ar darbu. “Bite” nāk pretī darbiniekiem, arī kolēģi paralēli strādā un studē. Arī “Circle K” nodrošināja iespēju darbu apvienot ar mācībām.
Pētot darba tirgu, protams, viens no svarīgākajiem faktoriem ir atalgojums. Man ļoti svarīga ir arī darba komanda, kur valda saliedētība.
Darbā pavadām daudz laika, tāpēc ir svarīgi justies tur labi, būt motivētai un uz darbu iet ar prieku.
RALFS MUCENIEKS no Aizkraukles (22)
— Jau skolas laikā mans vaļasprieks bija programmēšana. Pēc 9. klases beigšanas zināju, ka ar to vēlos nodarboties arī turpmāk, tādēļ devos mācīties uz Rīgas Tehnisko koledžu, kur četru gadu laikā apguvu programmēšanas tehniķa profesiju. Praksi izgāju darba vietā, kur strādāju arī šobrīd — SIA “Luxafor”.
Man ļoti patīk programmēšanas joma, un arī brīvajā laikā tai veltu uzmanību. Ik pa brīdim apskatos piedāvājumus darba tirgū, lai gan šobrīd darbu mainīt neplānoju. Programmēšanas speciālisti pašlaik ir ļoti pieprasīti. Meklējot darbu, noteikti svarīgs ir piedāvātais atalgojums, taču tikpat nozīmīga ir arī darba vide. Nebūtu patīkami atrasties birojā starp kolēģiem, kuri savā starpā nesadarbojas. Man svarīga ir arī brīvība — iespēja izvēlēties sev nozīmīgus projektus.
Sākot darbu, es neizjutu stereotipus, kas būtu vērsti pret mani. Droši vien tas ir saistīts ar to, ka mans priekšnieks pats darbu sāka jau agrā dzīves posmā un kopā ar draugu izveidoja uzņēmumu. Viņš saprot, kā ir būt jaunietim darba tirgū. Savukārt, meklējot prakses vietu, saskāros ar izaicinājumiem — daudzas potenciālās darba vietas vienkārši neatbildēja. Bija publicēts sludinājums, es pieteicos, bet atbildi nesaņēmu.
Manuprāt, iespējas nopelnīt ir visur, pat vissliktākajos apstākļos darbu var atrast. Varbūt tā nebūs joma, kuru patiešām vēlies, taču jaunietim tas, iespējams, arī nav izšķiroši svarīgi.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
